Aleksandra Kollontaja

padomju revolucionāre, diplomāte un feministe
(Pāradresēts no Aleksandra Kolontaja)

Aleksandra Kollontaja (krievu: Алекса́ндра Миха́йловна Коллонта́й, dzimusi Domontoviča (krievu: Домонто́вич) 1872. gada 31. martā, mirusi 1952. gada 9. martā) bija padomju revolucionāre, diplomāte un feministe. 1923. gadā kļuva par PSRS sūtni Norvēģijā un bija viena no pirmajām sievietēm pasaulē šādā amatā.

Aleksandra Kollontaja
Алекса́ндра Миха́йловна Коллонта́й
Aleksandra Kollontaja
Personīgā informācija
Dzimusi 1872. gada 31. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
Mirusi 1952. gada 9. martā (79 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
Nodarbošanās diplomāte
Dzīvesbiedrs Vladimirs Kollontajs
Pāvels Dibenko

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi krievu ģenerāļa ģimenē. Pretēji vecāku vēlmēm apprecējās ar relatīvi nabadzīgu attālu radinieku. 19. gadsimta beigās iepazinās ar marksismu. 1898. gadā, pametot vīru, aizbrauca mācīties uz Cīrihes Universitāti. Atgriežoties Krievijā, 1899. gadā iestājās KSDSP. 1903. gadā, partijai sašķeļoties, nepieslējās ne boļševikiem, ne menševikiem.

1908. gadā devās uz Eiropu, kur darbojās revolucionārajā kustībā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, pieslējās boļševikiem, 1915. gadā iestājās boļševiku partijā. Pēc Oktobra revolūcijas atgriezās Krievijā, kur kļuva par Tautas labklājības Tautas komisāri (Народный комиссар государственного призрения РСФСР). 1920. gadā pieslējās Strādnieku opozīcijai.

1924. gadā tika iecelta par PSRS sūtni Norvēģijā, ieņemot šo amatu līdz 1930. gadam ar pauzi 1926. un 1927. gadā, kad bija PSRS sūtne Meksikā. No 1930. līdz 1945. gadam bija PSRS sūtne Zviedrijā.

Aleksandra Kollontaja proponēja savam laikam radikālas idejas par sievietes vietu sabiedrībā un sievietes seksualitāti, bija brīvās mīlestības idejas aizstāve.

Kolontaja apbalvota ar Ļeņina ordeni (1933), Darba Sarkanā Karoga ordeni (1945), kā arī saņēmusi augstākos apbalvojumus no Norvēģijas un Meksikas.

Kolontaja nomira Maskavā 1952. gada 9. martā, mazāk nekā vienu mēnesi pirms savas 80. dzimšanas dienas. Apglabāta Novodevičjes kapsētā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu