Viktors Šklovskis

Viktors Šklovskis (Ви́ктор Бори́сович Шкло́вский; dzimis 1893. gada 24. janvārī (pēc vecā stila 12. janvārī), miris 1984. gada 6. decembrī) bija krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis, viens no ievērojamākajiem krievu formālisma pārstāvjiem.

Viktors Šklovskis
Ви́ктор Бори́сович Шкло́вский
Viktors Šklovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 24. janvārī
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1984. gada 5. decembrī (91 gads)
Maskava, PSRS
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1893. gadā Sanktpēterburgā ebreju izcelsmes skolotāja Borisa Šklovska ģimenē. Lai arī bērnībā daudz lasījis, tika izslēgts no skolas sliktu sekmju dēļ. Pēc tam gan pabeidza ģimnāziju un iestājās Pēterburgas universitātes filoloģijas fakultātē.

1916. gadā viņš kļuva par vienu no Poētiskās valodas teorijas pētniecības biedrības jeb OPOJAZ (Общества изучения теории поэтического языка) dibinātājiem. Šajā laikā Šklovskis dienēja Krievijas impērijas armijā, piedalījies Pirmajā pasaules karā, kur tika ievainots un saņēma Svētā Jura ordeni. Pēc tam viņš neilgu laiku dienēja arī Sarkanajā armijā, līdz caur Somiju emigrēja uz Vāciju.

1923. gadā Šklovskis atgriezās Padomju Krievijā un apmetās uz dzīvi Maskavā, kur uzturēja draudzīgas attiecības ar krievu futūristiem. 1920. gados Šklovskis bija viens no spilgtākajiem formālisma teorētiķiem, taču līdz ar 1930. gadiem, kad pret formālismu sāka aktīvi vērsties padomju vara, Šklovskis, pakļaujoties ideoloģiskajam spiedienam, savā zinātniskajā darbībā ieviesa sociāli vēsturiskas metodes.

Zinātniskā darbībaLabot

Šklovskis ieviesa jēdzienu "atsvešināšana" (krievu valodā остранение, angļu valodā defamiliarization, arī estrangement), kas gan nebūtu jaucams ar jēdzienu "atsvešināšanās". Ar atsvešināšanu Šklovskis saprata literāru tehniku, kas lasītājam parāda ierasto pasauli kā neparastu, nepazīstamu. Atsvešināšana panākama ar dažādu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, retorisko figūru u.tml. lietojumu, un tieši atsvešināšanu Šklovskis uzskatīja lielā mērā par mākslas pamatpaņēmienu, mākslinieciskā (estētiskā) pārdzīvojuma pamatu.

Šklovskis deva lielu ieguldījumu arī naratoloģijas attīstībā.

Ārējās saitesLabot