Dailes teātris
Dailes teātris ir 1920. gada 19. novembrī dibināts profesionāls latviešu teātris. Pirmā teātra mājvieta bija Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris. Sākotnēji bija vēlme dibināt Raiņa tautas namu, kurā notiktu publiski priekšlasījumi un dažādi izglītojoši pasākumi, taču iecere par teātra sekcijas dibināšanu vērsās plašumā un nolēma dibināt teātri, domu par tautskolu atstājot vēlākiem laikiem.
| Dailes teātris | |
|---|---|
  Dailes teātris | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Brīvības iela 75, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′34.61″N 24°7′34.6″E / 56.9596139°N 24.126278°EKoordinātas: 56°57′34.61″N 24°7′34.6″E / 56.9596139°N 24.126278°E |
| Arhitekts | Marta Staņa |
| Dibināta(-s) | 1920. gada 19. novembrī |
| Vadība | |
| Direktors | Juris Žagars |
| Galvenais režisors | Viesturs Kairišs |
| Zāles | |
| Lielā zāle | līdz 1004 sēdvietām |
| Mazā zāle | 199 sēdvietas |
| Kamerzāle | līdz 90 sēdvietām |
| Oficiālais nosaukums: Dailes teātris | |
| Aizsardzības numurs | 7963 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
|
www | |
Vēsture
labot šo sadaļuTeātra galvenais režisors no tā dibināšanas 1920. gadā līdz 1964. gadam bija Eduards Smiļģis. Dailes teātra stilistika vienmēr ir bijusi atšķirīga no t.s. naturālpsiholoģiskās ievirzes teātru stilistikas. Saskaņā ar Smiļģa izvirzītajiem pamatprincipiem teātris "necenšas pēc pilnīgas ilūzijas (un aktieris nav dzīves imitators), bet, lugu uzvedot, rada mākslas īstenību, kas ir augstāka par dzīves īstenību."[1] Visās Smiļģa izrādēs strāvoja sakāpināta tēlu emocionalitāte, kas ietverta spilgtā, izkoptā formā. Pirmie Smiļģa palīgi, tā sauktie konsultanti — kustību konsultante Felicita Ertnere, scenogrāfs Jānis Muncis, muzikālās daļas vadītājs Burhards Sosārs.
Dailes teātra pirmā izrāde bija Raiņa lugas "Indulis un Ārija" iestudējums, kas vienlaikus bija Smiļģa pirmā režija. Teātra pirmais darbības gads bija grūts materiālajā ziņā, jo viss balstījās tikai uz darbinieku entuziasmu, taču pamazām tika iegūti līdzekļi, veikti remonti un teātris guva skatītāju atzinību. Eduards Smiļģis repertuāram izvēlējās gan vērienīgus latviešu autoru — Raiņa, Aspazijas, Annas Brigaderes, Andreja Upīša u.c. darbus, gan pasaules klasiku — Viljama Šekspīra, Frīdriha Šillera, Karlo Goldoni lugas, kā arī tālaika Eiropas jaunākās paaudzes dramaturgu lugas vai prozas dramatizējumus. Galvenās vīriešu lomas bieži spēlēja pats Smiļģis, viņam līdzās bija Gustavs Žibalts, Rūdolfs Kreicums, Arveds Mihelsons, Kārlis Pabriks, Emīls Mačs, Augusts Mitrēvics, Kārlis Veics u.c.; aktrises — Emīlija Viesture, Lilita Bērziņa, Elvīra Bramberga, Austra Baldone, Lilija Žvīgule u.c. 1926. gadā teātri papildināja Dailes teātra dramatiskos kursus (vēlāk sauktus par Dailes teātra I studiju) absolvējušie jaunie aktieri, to starpā — Artūrs Filipsons, Alberts Miķelsons, Benita Ozoliņa.
Lai 1920. un 1930. gadu mijas ekonomiskās krīzes laikā piesaistītu skatītājus, Eduards Smiļģis teātrī ieviesa jauninājumus: viens no tiem bija klasikas darbu modernizācija, otrs — teātris sāka iestudēt dziesmu spēles.
Lāčplēša ielā 25 teātris veiksmīgi darbojās gandrīz 60 gadus. Kopš 1977. gada teātris atrodas Brīvības ielā 75, ēkā, kuru projektējis arhitektu kolektīvs ar latviešu arhitekti Martu Staņu priekšgalā.[2] Latvijas PSR laikos teātra nosaukums bija J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris.
Eduarda Smiļģa laika teātris iekļauts Latvijas kultūras kanonā,[3] bet kanona arhitektūras un dizaina sadaļā iekļauta arī teātra ēka.[4]
Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji
labot šo sadaļu- Eduards Smiļģis (1920—1964)
- Pēteris Pētersons (1964—1969)
- Arnolds Liniņš (1971—1987)
- Kārlis Auškāps (1987—2002)
- Mihails Gruzdovs (2002—2009)
- Mārtiņš Vilkārsis (2010—2011)
- Dž. Dž. Džilindžers (2011—2019)
- Viesturs Kairišs (no 2020. gada)
Teātrī iestudētās izrādes
labot šo sadaļuAktieri (2024)
labot šo sadaļu- Gints Andžāns
- Kārlis Arnolds Avots
- Juris Bartkevičs
- Indra Briķe
- Andris Bulis
- Dārta Daneviča
- Olga Dreģe
- Lelde Dreimane
- Kaspars Dumburs
- Ērika Eglija-Grāvele
- Dainis Gaidelis
- Gints Grāvelis
- Katrīna Griga
- Čulpana Hamatova
- Rēzija Kalniņa
- Klāvs Kristaps Košins
- Anete Krasovska
- Arturs Krūzkops
- Niklāvs Kurpnieks
- Ģirts Ķesteris
- Ilze Ķuzule-Skrastiņa
- Meinards Liepiņš
- Marta Lovisa Jančevska
- Mirdza Martinsone
- Mārtiņš Meiers
- Milēna Miškēviča
- Kristīne Nevarauska
- Jānis Paukštello
- Lidija Pupure
- Artis Robežnieks
- Ieva Segliņa
- Aldis Siliņš
- Artūrs Skrastiņš
- Imants Strads
- Juris Strenga
- Lauris Subatnieks
- Mārtiņš Upenieks
- Vita Vārpiņa
- Toms Veličko
- Madara Viļčuka
Režisori (2024)
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ E. Smiļģis "Pārdomas. Dailes teātra desmit gadi: 1920—1930". — Rīga: Dailes teātris, 1930.
- ↑ Ervīns Jākobsons. «Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Padomju modernisms, 1970 – 1980 | Laikmeta zīmes» (latviešu), 2016-06-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-27. Skatīts: 2020-06-18.
- ↑ Lilija Dzene. «Eduarda Smiļģa Dailes Teātris no 1920. gada līdz 1960. gadam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. septembrī. Skatīts: 2013. gada 17. martā.
- ↑ Jānis Lejnieks. «Dailes teātris 1959-1976». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 17. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar teātri saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |