Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām

Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (KTB) bija 1929. gada aprīlī Rīgā dibināta nevalstiska organizācija, kas darbojās līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā.

Līdzīgas biedrības nodibināja 1929. gada decembrī Lietuvā un 1940. gada sākumā Igaunijā.

Vēsture

1925. gadā PSRS pēc PSRS valdības, PSRS Zinātņu akadēmijas, Vissavienības arodbiedrību centrālās komitejas un Komunistiskā internacionāles ierosmes tika izveidota "Vissavienības biedrība kultūras sakariem ar aizrobežu" (Всесоюзное общество культурных связей с заграницей, ВОКС), kas bija orientēta uz sakaru tīkla veidošanu ar aizrobežu radošo, mākslas un zinātnes aprindu pārstāvjiem. ВОКС savas darbības veicināšanai katrā valstī nozīmēja pilnvaroto, Latvijā ВОКС pilnvarotie bija PSRS ģenerālkonsuli Rīgā Vladimirs Šenševs (1925–1930), Ivans Meņickis (1930–1931) un Andrejs Titovs (1931–1934).

1929. gada 25. aprīlī Rīgā notika Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām (KTB) dibināšanas kopsapulce. Par biedrības priekšsēdētāju kļuva Rainis, bet pēc viņa nāves 1929. gada 12. septembrī vadību pārņēma Oto Skulme, tad Pāvils Rozītis. Nākamo gadu VOKS ziņojumos par darbību Latvijā vairākkārt atzīmēts, ka Latvijas biedrības darbība ir neapmierinoša un daudz pasīvāka un sliktāka nekā analogas biedrības darbība Lietuvā.

KTB iekšējiem pasākumiem izmantoja citu sabiedrisko organizāciju telpas – galvenokārt Dailes teātri. 1934. gadā 14. maijā – 6. jūnijā Maskavā notika KTB organizētā latviešu tēlotājas mākslas izstāde.

No 1937. gada līdz 1940. gada vasarai ВОКС pilnvarotais pārstāvis Latvijā bija PSRS sūtniecības pirmais sekretārs Mihails Vetrovs. 1940. gada martā Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija KTB piešķīra savas telpas Raiņa bulvārī. Pēdējais KTB priekšsēdētājs no 1940. gada februāra līdz 1940. gada 30. novembrim bija Arvīds Kalniņš. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 21. jūnijā sastādītajā Kirhenšteina valdības sastāvā bija četri KTB aktīvistiː Augusts Kirhenšteins, Pēteris Blaus, Jānis Jagars un Jūlijs Lācis.

Priekšsēdētāji

• Jānis Pliekšāns (1929),

• Otto Skulme (1929—1930),

• Pāvils Rozītis (1930—1932),

• Jānis Jaunsudrabiņš (1932—1934),

• Eduards Smiļģis (1934—1940),

• Arvīds Kalniņš (1940).

Literatūra

B. Daukšts. Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929 – 1940). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 113 lpp.