Vikipēdija

Ostenzakeni

Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni (vācu: von der Osten-Sacken), sākotnēji Osteni no Sakas (latīņu: de Sacken, vācu: von der Osten gen. Sacken), ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14. gadsimtā bija Kurzemes bīskapu vasaļi no Sakas pils. 16. gadsimtā Sakas muižnieki papildināja savu uzvārdu kā von Sacken, genannt von der Oest, visbeidzot kā von der Osten gen. Sacken, lai parādītu savu šķietamo radniecību ar seno Pomerānijas dižciltīgo fon der Ostenu (von der Osten) dzimtu.[1][2]

Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882)

16. gadsimtā Ostenzakeni kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņā. No Kurzemes dzimta izplatījās arī Krievijā un Vācijā. 1762. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Francis I Kārlim fon der Ostenzakenam piešķīra grāfa titulu, bet 1786. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II firsta titulu. Krievijas impērijas valdība 1853. gadā atzina Kurzemes Ostenzakenu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

Vēsture

labot šo sadaļu

Pirmais rakstos pieminētais dzimtas priekštecis bija Arnolds, saukts par Lindālu (latīņu: Arnoldus dictus Lyndale) no Lindāles pils Durbes apkārtnē, kam Kurzemes bīskaps Oto 1386. gadā izlēņoja Sakas novadu, tāpēc 1395. gada dokumentā viņš dēvēts par Sakas Arnoldu (Arnoldus de Sacken).

Ostenzakenu dzimta cēlusies no 1478. — 1519. gada dokumentos atkārtoti pieminētā Kurzemes bīskapijas Embūtes fogta Heinriha no Sakas (Heinrich von Sacken), kurš saviem sešiem dēliem atstāja ne tikai Dzeldas, Lēnu un Bātas muižas Embūtes draudzes novadā, bet arī zemes īpašumus Livonijas ordeņa valsts daļā, piemēram, Apriķu un Lāņu muižas. 1544. gadā viņa pēcnācējs Zanders no Sakas dēvēts par fon der Ostu (Sander von Sacken, genannt von der Oest). Kārlis no Sakas (von Saken) izstrādāja Piltenes statūtus, kas juridiski noformēja Piltenes apgabala autonomiju Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

1620. gadā dzimtu iekļāva Kurzemes bruņniecības matrikulā. Heinrihs no Sakas (†1646) bija Kuldīgas virspilskungs, no 1631. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes galma padomnieks (Landhofmeister) hercogu Frīdriha un Jēkaba valdīšanas laikā. Bātas un Lēnu muižnieks Johans Ulrihs fon der Ostenzakens (1630—1701) kļuva par galma kabarkungu un Piltenes apgabala landrātu. Evalds fon der Ostenzakens (†1718) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers hercoga Frīdriha Vilhelma un viņa atraitnes Annas valdīšanas laikā (1709—1718), no 1710. gada arī Piltenes apgabala landrāts.

 
Ostenzakeniem piederējusī Dundagas pils 1827. gadā.

18. un 19. gadsimtā vairāki dzimtas locekļi bija izcili diplomāti un karavadoņi, iegūstot grāfu un firstu titulus. Dundagas muižnieks, Piltenes apgabala landrātu kolēģijas prezidents (stārasts) un diplomāts Kārlis fon der Ostenzakens (1726—1794) ieguva Prūsijas firsta titulu, bet feldmaršals Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens (Fabian Gottlieb von der Osten-Sacken) ieguva grāfa (1821) un kņaza (1832) titulus.[3] Tajā laikā Ostenzakeni bija ierakstīti Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības matrikulās, vēlāk arī Orlas guberņas muižnieku sarakstā.

Dundagas Ostenzakeni

labot šo sadaļu

Dundagas pils īpašnieks Oto Ernests Maidels (Otto Ernst von Maydell, 1608-1670) apprecējās ar Annu Sibillu Ostenzakenu (Anna Sibylla von Maydell, ap 1620—1687), kas savas saimniekošanas laikā (1670—1687) pili tika pili pārveidot no cietokšņa par muižas kungu māju. Viņu dēls Dītrihs fon Maidels (Dietrich von Maydell, †1711) pēc nāves atstāja Dundagas muižu savas mātes radiniekam pulkvedim Johanam Ulriham fon der Ostenzakenam (1674—1731). Viņa dēls bija Piltenes stārasts un diplomāts Kārlis fon der Ostenzakens (1726—1794), kas pārbūvēja Dundagas pili.

Dzimtas locekļi

labot šo sadaļu
 
Diplomāts Kārlis fon der Ostenzakens (1726—1794), Dundagas muižnieks, Piltenes stārasts.
  • Evalds fon der Ostenzakens (Ewald von der Osten-Sacken, pirms 1682—1718), Kurzemes hercogistes kanclers
  • Kristofs Frīdrihs fon der Ostenzakens (Christoph Friedrich von der Osten-Sacken, 1697—1759), Apriķu muižas īpašnieks, Kurzemes hercogistes kanclers
  • Kārlis fon der Ostenzakens (Carl von der Osten-Sacken, 1726—1794), Saksijas un Prūsijas valdības ministrs un diplomāts
  • Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens (Fabian Gottlieb von der Osten-Sacken, 1752—1837), Krievijas impērijas armijas feldmaršals
  • Alberts fon der Ostenzakens (Albert Leo Ottonar von der Osten gen. Sacken, 1811—1895), Prūsijas armijas ģenerālleitnants
  • Kārlis Roberts fon der Ostenzakens (Karl Robert Osten-Sacken, 1828—1906), Krievijas impērijas diplomāts, entomologs
  • Nikolajs fon der Ostenzakens (Nikolai von der Osten-Sacken, 1831—1912), Krievijas impērijas diplomāts, entomologs
  • Artūrs fon der Ostenzakens (Arthur von der Osten-Sacken, 1843-1912), Kurzemes muižnieks un politiķis
  • Marija fon der Ostenzakena (Maria von der Osten-Sacken, 1901—1985), rakstniece
  • Pēteris fon der Ostenzakens (Peter von der Osten-Sacken, 1909—2008), astronoms
  •  
    Galminieks Kārlis Magnuss fon der Ostenzakens (Карл Иванович Остен-Сакен, 1733—1808)
  •  
    Feldmaršals Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens (1752—1837)
  •  
    Ģenerālis Dmitrijs fon der Ostenzakens (1792—1881)
  •  
    Diplomāts Kārlis Roberts fon der Ostenzakens (1828—1906)
  •  
    Diplomāts Nikolajs fon der Ostenzakens (1831—1912)

Ostenzakenu muižas

labot šo sadaļu
  • Upesmuiža jeb Sakas muiža (Sackenhausen)
  • Dundagas muiža (Dondangen)
  • Apriķu muiža (Apprikken)
  • Lielmēmeles muiža
  • Kazupes muiža (Casuppen)
  • Asteres muiža (Peuckern)
  • Drieliņu muiža (Badenhof)
  • Bātes muiža (Battenhof)
  • Prodes muiža (Prohden)
  • Kaldabruņas muiža (Kaltenbrunn)
  • Ilzes muiža (Ilsen)
  • Bornes muiža (Born)
  • Popes muiža (Popen)
  • Padures muiža (Paddern)
  • Vecmoku muiža (Alt-Mocken)
  • Ķimales muiža (Kimahlen)
  • Jaunbrenguļu muiža (Neu-Wrangelshof)
  • Gulbenes muiža (Schwanenburg)
  • Lēnes muiža (Lehnen)
  • Raudas muiža (Rauden)
  • Zantes muiža (Santen)

Literatūra

labot šo sadaļu
  • Jahrbuch des Deutschen Adels, Band 2, Verlag von W. T. Bruer, 1898 — S. 749 ff Osten-Sacken
  • Genealogisches Handbuch des Adels, Adelslexikon Band X, Band 119 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1999, S. 69—78.
  • Genealogisches Handbuch der Oeselschen Ritterschaft, 1935, S. 250—260
  • Gerlinde Kraus: Christiane Fürstin von der Osten-Sacken. Franz Steiner Verlag, Stuttgart 2001, S. 43 ff.
  • Armin von der Osten gen. Sacken und Gerhard von der Osten: Die Herkunft des uradeligen, schloß- und burggesessenen, pommerschen Geschlechts von der Osten. Blankenburg, Hoefer 1912.
  • Armin Frhr von der Osten gen. Sacken: Ehe-Bündnisse des pommerschen schloßgesessenen Geschlechts von der Osten und des kurländischen Geschlechts der Freiherren von der Osten genannt Sacken. In: VJH 25, 1897, S. 135—195, 239—302
  • Armin Frhr. von der Osten gen. Sacken: Nachrichten über Herkunft, Verzweigung und Wappen derer von der Osten und von der Osten gen. Sacken. Berlin, Mittler 1893.
  • Christian Frhr. von der Osten gen. Sacken: Das Testament des Dietrich von Sacken auf Lehnen vom Jahre 1668. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik, Jahrgang 1896, S. 82—87.
  • Wolf Lüdeke von Weltzien: Die Grafen von der Osten genannt Sacken und von Hessenstein auf Bellin. In: Familien aus Mecklenburg u. Vorpomm. 3, 1992, S. 149—150
  • Familie v. der Osten genannt Sacken

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Adelslexikon, Band X, S. 73-74 (vāciski)
  2. ↑ Фон дер Остен-Сакен Arhivēts 2011. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
  3. ↑ Nicolai von Essen. Genealogisches Handbuch der Oeselschen Ritterschaft. Osten-Sacken, S. 250
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ostenzakeni&oldid=4041992"