Embūtes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Amboten) bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī, vēlāk Aizputes apriņķī[1] un Liepājas apriņķī.

Embūtes draudzes novads ar latviskajiem (1859) un vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Mūsdienās Embūtes draudzes novada teritorija iekļauta Dienvidkurzemes novada Embūtes, Vaiņodes un Priekules pagastos, Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā un Saldus novada Nīgrandes pagastā.

Izveide labot šo sadaļu

1253. gada vienošanās par Kursas valsts sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt Kurzemes bīskapam. Līdz 1538. gadam Embūtes draudzes novads (Amt Amboten) ietilpa Kursas bīskapijas dienvidu daļā. 1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (Thomas von Amboten). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītājmuiža, bet 1553. gadā baznīca.

1560. gadā Dānijas karalis Fridrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva Piltenes apgabala sastāvā. 1684. gadā iesvētīta Embūtes mūra baznīca.

Muižas Embūtes draudzes novadā (1841) labot šo sadaļu

Privātās muižas labot šo sadaļu

Attēli labot šo sadaļu

 
Embūtes muiža un draudzes novada baznīca (1857).

Atsauces labot šo sadaļu