Pomerānija (vācu: Pommern, latīņu: Pomerania jeb Pomorania) vai Pomože (poļu: Pomorze, kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12. gadsimta valdīja Pomerānijas dinastijas valdnieki.[1] Mūsdienās sadalīts starp Vāciju (Mēklenburga-Priekšpomerānija) un Poliju (Rietumpomožes vojevodiste un Pomožes vojevodiste). Pomerānijas rietumu robeža ir apmēram pie Štrālzundes, bet austrumu — Gdaņskas. Reģionu apdzīvo poļi, vācieši un kašūbi. Reģiona demogrāfiju ir ļoti ietekmējuši 20. gadsimta notikumi. Lielākās Pomerānijas pilsētas — Ščecina (Pomerānijas vēsturiskais centrs) un Gdaņska. Apvidus bagāts mežiem, ezeriem. Kopš 19. gadsimta beigām reģionā attīstījās tūrisms. Rūpniecības centros attīstīta kuģubūve, metālapstrāde, cukurrūpniecība un papīrrūpniecība.

Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs
Pomerānijas mūsdienu iedalījums
  1. «Pomože». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 579. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu