Rauda
- Šis raksts ir par zivi. Par citām jēdziena rauda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.[1] Mājo dažāda lieluma upēs, upju grīvās un ezeros.
| Rauda Rutilus rutilus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Raudas (Rutilus) |
| Suga | Rauda (R. rutilus) |
 Rauda Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Rauda ir sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot Vidusjūras reģionu. Areāls dienvidos sākas uz ziemeļiem no Pireneju un Alpu kalniem, austrumu virzienā turpinās līdz Urāliem un Kaspijas jūrai.[1] Rietumāzijā tā mājo Marmora jūras un Sakarjas upes baseinā (Turcijā), kā arī Arāla jūras upju baseinā. Izplatība aiz Urāliem turpinās Sibīrijā, no Obas līdz Ļenai. Izplatības ziemeļu robeža Lielbritānijā ir 56° ziemeļu paralēle, bet Skandināvijā 69° ziemeļu paralēle.[1]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā rauda ir viena no visizplatītākajām saldūdens zivju sugām. Tā sastopama daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielos, stipri aizaugušos slēgtos ezeros parasti nav sastopama.[2]
Izskats
labot šo sadaļu
Rauda ir neliela vai vidēji liela zivs. Tās ķermeņa garums var sasniegt 50 cm, lai gan parasti tas ir apmēram 25 cm garš.[1][3] Latvijā rauda sasniedz 33—47 cm. Lielākais zināmais svars bijis 2,6 kg.[2] Ķermenis samērā augsts, no sāniem mazliet saplacināts. Mute ir vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura ir zilganzaļa vai zilganbrūna, sāni un vēders sudrabains. Acs varavīksnene sarkana, retāk dzeltenīga. Vēdera spuras un anālā spura, retāk citas spuras dzeltenīgi sarkanas vai oranžas, sāni un vēders sudrabains, rīkles zobi vienā rindā. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa un galvas izveidojas nārsta kārpiņas.[2]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuRauda mājo dažāda veida ūdenstilpēs, galvenokārt zemos reģionos, kas tuvināti jūras līmenim. Raudai patīk bagātīgi aizauguši ezeri, lielas un vidēji lielas, lēni plūstošas upes, bet to var sastapt arī nelielās, lēnās upītes un strautos, kā arī piejūras ezeros. Strauju ūdeņu upēs iedzīvojas, ja spēj atrast lēnāku ūdeņu līčus vai pietiekami dziļas stāvošu ūdeņu attekas.[1] Uzturas baros, sevišķi lielas koncentrācijas veido pavasarī pirms nārsta un rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs, kā arī ziemojot. Raudai novērota līdz 10 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 2 km diennaktī.[2] Barojas galvenokārt ar bentosu (bezmugurkaulniekiem, zooplanktonu, ūdensaugu daļām un detrītu). Ja veidojas spēcīga konkurence uz barības resursiem, spēj piemēroties pelaģiskai barībai.[1]
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumgatavība raudai iestājas 1-10 gadu vecumā, sasniedzot 5-21 cm, Latvijā 7-13 cm garumu.[2] Nārsto stāvošos, seklos (5—20 cm dziļumā) un biezi aizaugušos ūdeņos, pārplūdušās pļavās vai arī straujos, seklos strautos uz grants oļiem vai augiem, kad ūdens temperatūra sasniedz 4—22°C.[1][2] Latvijā laikā no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam.[2] Vairošanās sezonas laikā mēdz veikt īsas migrācijas uz nārsta vietām. Ikri ir gaiši dzeltenā krāsā, pēc iznēršanas tie pielīp pie augiem, koku saknēm vai citiem substrātiem.[1] Auglība 0,6—423,7 tūkst. ikru.[2] Raksturīgs vienlaicīgs nārsts vienā vai divos piegājienos ar 7—14 dienu starplaiku. Kāpuri izšķiļas pēc apmēram 4—22 dienām, atkarībā no ūdens siltuma. Tie uzreiz pēc izšķilšanas 2—5 dienas piestiprinās pie augiem.[2] Rauda var sasniegt 29 gadu vecumu, Latvijā 16 gadu vecumu.[2]
Rauda veido hibrīdus ar plaudi, plici, ruduli, vīķi, ausleju un apakšmuti.[1][2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 FishBase: Rutilus rutilus (Linnaeus, 1758) Roach
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 Latvijas Daba: Rauda
- ↑ Kottelat, M. and J. Freyhof, 2007. Handbook of European freshwater fishes. Publications Kottelat, Cornol and Freyhof, Berlin. 646 pp.