Dundagas pils

Dundagas pils (latīņu: Donedange, vācu: Dondangen) ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13. gadsimta beigās. Vēlāk pils piederēja Kurzemes bīskapijai (1434-1582) un Polijas karaļa vasaļiem (1585-1795) Piltenes apgabala sastāvā. 17. gadsimtā tā pārbūvēta par Dundagas muižas kungu māju, kas līdz 20. gadsimta sākumam piederēja Ostenzakeniem.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.^[1] Dundagas pilsmuižai pakļautā teritorija savulaik bijusi lielākā Baltijā starp muižām. 19. gadsimtā tai bijušas 15 pusmuižas.^[2]

Vēsture

Dundagas pils celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam Kalna dārzā. 1237. gadā Dundagas novadu savā pārvaldībā ieguva Rīgas bīskapija, 1245. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs to piešķīra Rīgas domkapitulam. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordenis vienojās, ka Dundaga (latīņu: Donedange) paliks Rīgas domkapitula pārvaldē.^[3]

Dundagas pils celtniecības laiks nav zināms, pirmoreiz rakstītos avotos 1310. gadā pieminēts Dundagas pils fogts Johans. Livonijas pilsoņu kara laikā pili uz neilgu laiku 1318. gadā ieņēma Livonijas ordenis. 1359. gadā pili ieņēma Livonijas ordenis, 1389. gadā Kurzemes bīskapijas karaspēks, bet 1434. gadā Rīgas domkapituls pili pārdeva Kurzemes bīskapam. Dundagas pilī dzīvojuši Kurzemes bīskapi Pauls Einvands (1459) un Heinrihs Bāzedovs (1503).

1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes bīskapijas koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Pēc Piltenes mantojuma kara Dundagas pils 1585. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas karaļa "kroņa" lēni (Piltenes apgabala sastāvā). Muižas īpašnieks Berzevics 1588. gada 20. februārī to par 60 000 Rīgas markām pārdeva Brandenburgas markgrāfa padomniekam Levinam fon Bīlovam. Pēc viņa nāves Dundagu mantoja viņa dēls landrāts Frīdrihs fon Bīlovs. Viņa pirmā sieva bija Anna fon Maidele, bet otrajā laulībā – Anna Sibilla fon Ostenzakena no Bātas muižas, kura pēc vīra nāves kļuva par Dundagas muižas īpašnieci. Otrreiz Anna Sibilla salaulājās ar landrātu Otto Ernestu fon Maidelu, sava pirmā vīra pirmās sievas radinieku.^[4] Otrā Ziemeļu kara laikā Dundagas pili 1656. gadā ieņēma Zviedrijas karaspēks. 1683. gadā priekšpils ziemeļu stūrī uzcēla kapellu, vārtu torni pārbūvēja par zvanu torni. Anna Sibilla Maidele (dzimusi Ostenzakena) no 1670. līdz 1687. gadam pili lika pārveidot no cietokšņa par muižas kungu māju. 1785. gadā Kārlis Ostenzakens (1721-1794) lika pilij uzcelt trešo stāvu.

1872. gadā pils smagi cieta ugunsgrēkā, kurā gāja bojā telpu interjers. 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, atjaunošana pēc Hermaņa Feifera projekta tika uzsākta 1909. gadā. Pils ieguva masīvas, smagnējas formas, tika arī modernizēta.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Dundagas muižu atsavināja Ostenzakenu dzimtai un uz 12 gadiem iznomāja Dundagas pagasta pašvaldībai, kas tajā ierīkoja pagasta valdi un Ventspils apriņķa priekšnieka palīga kanceleju. Pilī telpas nomāja arī Dundagas pagasta ārsts, krājaizdevu sabiedrība un ugunsapdrošināšanas biedrība.^[5] Vēlāk dažādos laika posmos Dundagas pilī izvietojās skola, pagasta pārvaldes iestādes, tautas nams un citas sabiedriskās iestādes. Pils tiek aktīvi izmantota arī mūsdienās.

Apraksts

Pils vietu no trim pusēm apņem ūdens (Dundagas dīķis), no ceturtās puses to sargāja vēlāk aizbērts aizsarggrāvis.

Pils veido 48 x 69 metrus lielu četrstūri, ko ietver augsti aizsargmūri un pils korpusi. Līdz mūsdienām pils iekšpagalmā saglabājusies aka. Daudzajās pārbūvēs pils pārveidota, tai nav izteiktas noteikta arhitektūras stila pazīmes.

Interesants mākslas piemineklis ir 1909. gadā abās pusēs ieejai Rīgas tēlnieka Augusta Folca veidotie ciļņi - viens ataino Livonijas ordeņa mestru Dītrihu fon Groningenu un otrs - Rīgas bīskapu.^[6]

Dundagas pils (2003)
Dundagas pils iekšpagalms
Ordeņa mestra un bīskapa ciļņi

Nostāsts par Zaļo Jumpravu

Reiz Dundagas pilskungs vakara krēslā, pa ceļam uz Irbi, krustcelēs pie Slīteres sastapa mirdzošu tēlu ar kroni galvā - rūķu ķēniņu, kas dzīvoja Dāvida alā Slīteres mežos. Rūķis lūdza atļauju apprecēties ar rūķu princesi pils kapelā un nosvinēt kāzas Bruņinieku zālē. Ja šo pasākumu neviena mirstīga acs neredzēs, ķēniņš solīja, ka pilskungam piedzims dēls - līdz šim viņam bija tikai meitas, kā arī milzu bagātību zem kāda pils akmeņa. Pilskungs piekrita. Pirms kāzām visiem pils iemītniekiem pieteica, ka naktī jāsēž savās telpās un iet ārā nedrīkst.

Pilskundzes istabeni dēvēja par Zaļo Jumpravu, jo viņai patika tērpties zaļās drēbēs. Viņa vakarā, noteiktā laikā izgāja uz pils balkona brīdināt savu mīļoto, lai viņš nenāk uz pili. Jaunais vīrietis paklausīja un devās mājās. Taču, kad Zaļā Jumprava devās atpakaļ uz savu istabu, viņa ievēroja gaismas pils zālē. Meitene novilka kurpes un klusi pielavījās pie zāles durvīm. Caur atslēgas caurumu viņa saskatīja garus galdus ar ēdieniem un dzērieniem, mirdzošiem dārgakmeņu un kristāla traukiem. Ap galdiem sēdēja mazi cilvēciņi, kuri iededzināja tūkstošiem mazu lampiņu. Kad nāca brūtes pāris, Zaļā jumprava ieraudzīja ļoti skaisto līgavu - tik skaistu, ka cilvēka vārdi to nevar izteikt - un viņa klusu, pie sevis teica - "ah!", drusku nopūšoties. Šai brīdī gaismas zālē izdzisa un atskanējis milzu blīkšķis, kas uzrāva kājā visu pili. Iestājās klusums. Meitene nokrita bezsamaņā un neilgi pēc tam nomira.

Drīz pēc šī briesmīgā notikuma pils saimnieks atkal jājis uz Irbi, un krustojumā pie Slīteres, un viņam draudīgā paskatā parādījās rūķu ķēniņš. Ķēniņš teica: "Tu savu solījumu neturēji un nu es nolādu Dundagas pili: ar tevi tava dzimta Kurzemē izmirs. Dundagas pilī nekad vairs nedzims pilskungs un tā vienmēr ies no rokas rokā, līdz šis bērziņš mūros būs tik liels, lai no tā varēs izgatavot šūpuli."

Pilskungs pēc pārpratuma ar rūķiem esot palicis bez pēcnācējiem un viņa dzimta beigusies līdz ar viņa nāvi. Dundagas pils palikusi viņa sievas Annas Sibillas fon Osten-Zakenas īpašumā - un līdz ar to - Osten-Zakenu īpašumā. Arī viņi palikuši bez bērniem un pils palika attālāku radinieku īpašumā. 1845. gadā nomiris Kārlis fon Osten-Zakens, drīz pēc tam arī viņa jaunākais brālis Teodors. Tikai tad uz akmens mūra esot izaudzis mazs, vārgs kociņš. Jaunais pils īpašnieks licis akmenī izkalt iedobumu un ielikt akmenī vairāk zemes, lai kociņš veicīgāk augtu, taču tad bērziņš nokaltis pavisam. Tad pils īpašnieks sajutis, ka lāsts tuvojas beigām, licis no mazā kociņa pagatavot maziņu šūpulīti. Kad 1859. gadā viņam tiešām piedzimis dēls, mazais šūpulītis nolikts zīdainītim pagalvī. Nedabiskā nāvē mirusī Zaļa jumprava pilnmēness naktīs klīstot apkārt pa pils ejām. Zaļā jumprava visbiežāk spokojusies kādā istabā, ko iesaukuši par Zaļās jumpravas istabu.^[7]

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dundagas pils

↑ http://www.mantojums.lv/?lang=lv&cat=576 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
↑ “Slīteres nacionālais parks”, Lauku ceļotājs. ISBN 9984-9288-7-x.
↑ Vienošanās starp Rīgas arhibīskapu, domkapitulu un Vācu ordeni par pakļauto zemju dalīšanu (1256)^{[novecojusi saite]}
↑ Dundagas pils. Vēsturiskās izpētes materiāli. Būvvēsture. II. daļa. Privātais īpašums. 1. nodaļa. Īpašnieku maiņa Dundagā Roberts Malvess
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6047. sleja.
↑ Dundagas pils - muižnieku mītne kopš 16. gadsimta ar rūķīšu uzliktu lāstu lsm.lv 2018. gada 9. decembrī
↑ Dundagas viduslaiku pils ambermarks.com

Ārējās saites

Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
Dzintarzīmes - Dundagas viduslaiku pils

Koordinātas: 57°30′38″N 22°21′22″E / 57.51056°N 22.35611°E / 57.51056; 22.35611

[vkpai-1] ttp://www.mantojums.lv/?lang=lv&cat=576 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

[SNP2-2] “Slīteres nacionālais parks”, Lauku ceļotājs. ISBN 9984-9288-7-x.

[3] Vienošanās starp Rīgas arhibīskapu, domkapitulu un Vācu ordeni par pakļauto zemju dalīšanu (1256)^{[novecojusi saite]}

[4] Dundagas pils. Vēsturiskās izpētes materiāli. Būvvēsture. II. daļa. Privātais īpašums. 1. nodaļa. Īpašnieku maiņa Dundagā Roberts Malvess

[5] Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6047. sleja.

[6] Dundagas pils - muižnieku mītne kopš 16. gadsimta ar rūķīšu uzliktu lāstu lsm.lv 2018. gada 9. decembrī

[7] Dundagas viduslaiku pils ambermarks.com

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]