Niedru stērste
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.[1] Tai ir 19 pasugas.[2]
| Niedru stērste Emberiza schoeniclus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
_m.jpg) Tēviņš | |
_f.jpg) Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
| Suga | Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Niedru stērste Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Niedru stērste plaši izplatīa Ziemeļeiropā un tālāk uz austrumiem fragmentāri Sibīrijā, Vidusāzijā, Mongolijā, Ķīnas ziemeļos, Kamčatkā, Sahalīnā un Japānā. Dienvideiropā izplatība fragmentēta, lokalizētas populācijas Vidusjūras reģionā, iespējams, sastopama arī Marokā.[3]
Ziemeļeiropas populācijas ziemo Eiropā: Lielbritānijā, Spānijā un citur Vidusjūras reģionā, Ziemeļāfriku ieskaitot. Dienvidu un centrālās Eiropas populācijas pārsvarā ziemo ligzdošanas areālā, migrācija mazāk izteikta.[1][3]
Latvijā
labot šo sadaļuNiedru stērste Latvijā ir parasta ligzdotāja. Sastopama galvenokārt ūdenstilpju tuvumā, krūmainās pļavās un gar niedrājiem. Diezgan bieži novērojama arī ceļošanas laikā. Atsevišķi īpatņi regulāri pārziemo. Latvijā ligzdo un caurceļo nominālpasuga E.s. schoeniclus.[3]
Izskats
labot šo sadaļuNiedru stērste ir vidēji liela stērste ar proporcionāli lielu galvu un garu asti, apmēram zvirbuļa lielumā.[4][5] Ķermeņa garums 13,5—16,5 cm, spārnu plētums 21—26 cm, svars 10—28 g.[5][6][7]
Abiem dzimumiem ir sarkanbrūna mugurpuse ar tumšu svītrojumu un balts vai bāli dzeltens vēders ar brūnām svītriņām. Tēviņam ir melna galva, pakakle un krūtis, balta apkakle (kakla aizmugurējā daļā) un "ūsas".[4] Mātītei galvas virsa un vaigi ir pelēkbrūni, kurus no pakakles norobežo brūnibaltas "ūsas". Pakakle balta. Jaunie putni līdzīgi mātītei. Knābis, kājas un acis tumši brūnas.[7] Pasugas viena no otras atšķiras ar knābja biezumu un apspalvojuma krāsu intensitāti.[8]
Uzvedība
labot šo sadaļu.jpg)
Niedru stērste galvenokārt sastopama mitrās vietās ar biezu un zemu veģetāciju. Tie var būt upju krasti, dīķmalas, krūmainas pļavas, niedrāju malas vai dumbrāji. Sibīrijā tā ligzdo applūdušās kārklu un vītolu biežņās. Dažviet niedru stērste uzturas arī sausākos apvidos, piemēram, jaunaudzēs un lauksaimniecības tīrumos (kukurūzas, graudaugu un rapša tīrumos).[1][8] Izvairās no bieziem mežiem un tipiskām atklātām ainavām, kā arī no kailām, akmeņainām vai sasalušām vietām.[5] Migrācijas pārlidojumus veic gan dienā, gan naktī.[7]
Barība
labot šo sadaļuLigzdošanas sezonas laikā niedru stērste galvenokārt barojas ar bezmugurkaulniekiem, pārējā laikā ar sēklām un citām augu daļām.[1] Barību meklē uz zemes starp zemiem augiem vai veģetācijā tuvu zemei. Ārpus ligzdošanas sezonas niedru stērstes var novērot graudaugu tīrumos.[4][5]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona ilgst no aprīļa sākuma līdz augusta beigām. Parasti veido monogāmus pārus, kas ligzdo samērā tuvu viens otram. Tomēr katram pārim ir sava teritorija. Ligzdu būvē mātīte. Tā parasti atrodas uz zemes, reizēm krūmos, niedrēs (nelielā augstumā no zemes) vai uz purva ciņa. Ligzda vīta no sausas zāles, zariņiem, niedru gabaliņiem un lapām, no iekšpuses izklāta ar saknītēm, matiem, sūnām un niedru šķiedrām.[1][4][8]
Dējumā 2—6 gaiši brūnas olas ar melniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 11—15 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki, lai gan galvenokārt perē mātīte. Sezonā 2—3 perējumi. Ja pirmais dējums iet bojā, tas tiek atkārtots. Ja ligzdai tuvojas iespējamais ienaidnieks, viens no vecākiem to cenšas aizvilināt, izliekoties ievainots. Mazuļi tiek baroti ar bezmugurkaulniekiem. Jaunie putni ligzdu atstāj 8—12 dienu vecumā, pēc dažām dienām tie sāk lidot.[1][4][7][8] Dzīves ilgums savvaļā var sasniegt 12 gadus.[9]
Sistemātika
labot šo sadaļuNiedru stērstei ir 19 pasugas:[2]
- Emberiza schoeniclus schoeniclus — nominālpasuga, sastopama Eiropas rietumos, ziemeļos un centrālās daļas ziemeļos līdz Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem;
- Emberiza schoeniclus caspia — sastopama Turcijas austrumos, Kaukāzā un Irānas ziemeļos;
- Emberiza schoeniclus centralasiae — sastopama Ķīnas rietumos;
- Emberiza schoeniclus harterti — sastopama no Kazahstānas austrumiem līdz Mongolijas centrālajai daļai un Ķīnas ziemeļrietumiem;
- Emberiza schoeniclus korejewi — sastopama Irānā un Turkmenistānas dienvidos;
- Emberiza schoeniclus incognita — sastopama no Krievijas Eiropas daļas dienvidrietumiem līdz Kazahstānas ziemeļaustrumiem;
- Emberiza schoeniclus intermedia — sastopama Itālijā, Adrijas jūras krastā līdz Albānijai;
- Emberiza schoeniclus lusitanica — sastopama Spānijas ziemeļrietumos un Portugālē;
- Emberiza schoeniclus pallidior — sastopama Sibīrijas dienvidrietumos un Kazahstānas ziemeļos;
- Emberiza schoeniclus passerina — sastopama Sibīrijas ziemeļrietumos;
- Emberiza schoeniclus parvirostris — sastopama Sibīrijas centrālajā daļā;
- Emberiza schoeniclus pyrrhulina — sastopama no Sibīrijas centrālās daļas dienvidiem un Mongolijas ziemeļaustrumiem līdz Kamčatkai un Kuriļu salām, Japānas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem;
- Emberiza schoeniclus pyrrhuloides — sastopama Kazahstānā;
- Emberiza schoeniclus reiseri — sastopama Albānijas dienvidaustrumos, Grieķijas ziemeļrietumos, Ziemeļmaķedonijā un Turcijas rietumos un centrālajā daļā;
- Emberiza schoeniclus stresemanni — sastopama Austrijas austrumos, Ungārijā, Serbijas ziemeļos un Rumānijas ziemeļrietumos;
- Emberiza schoeniclus tschusii — sastopama Bulgārijā, Rumānijā, Melnās jūras ziemeļu krastos;
- Emberiza schoeniclus ukrainae — sastopama no Moldāvijas un Ukrainas līdz Krievijas Eiropas daļas centrālajiem reģioniem;
- Emberiza schoeniclus witherbyi — sastopama Spānijā (izņemot ziemeļrietumus), Francijas dienvidos, Sardīnijā, Baleāru salās un Marokā;
- Emberiza schoeniclus zaidamensis — sastopama Ķīnas centrālās daļas rietumos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Emberiza schoeniclus
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Buntings, 2018
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Niedru stērste Emberiza schoeniclus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 14. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «ARKive: Reed bunting (Emberiza schoeniclus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. augustā. Skatīts: 2018. gada 14. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Planet of Birds: Reed Bunting (Emberiza schoeniclus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. janvārī. Skatīts: 2018. gada 14. februārī.
- ↑ Alive: Reed Bunting (Emberiza schoeniclus)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Nature Gate: Reed Bunting
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 Камышовая овсянка | Қамыс сұлыкеші[novecojusi saite]
- ↑ An Age entry for Emberiza schoeniclus