Belovežas gāršas līgums

Belovežas gāršas līgums jeb Belovežas vienošanās (baltkrievu: Белавежскае пагадненне, krievu: Беловежское соглашение, ukraiņu: Біловезька угода) bija PSRS sabrukuma perioda beigās 1991. gada 8. decembrī Belovežas gāršā noslēgta vienošanās starp Baltkrievijas PSR, Krievijas PFSR un Ukrainas PSR vadītājiem par Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) izveidi iepriekš plānotās bijušo padomju republiku konfederācijas jeb "Suverēno valstu savienības" vietā.^[1]

PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, kas bija zaudējis reālo varu, to nosauca par konstitucionālu puču, taču nespēja panākt plānotā konfederācijas līguma parakstīšanu. 1991. gada 12. decembrī KPFSR Augstākā Padome ratificēja vienošanos par NVS izveidi un denonsēja 1922. gada 30. decembra līgumu par PSRS izveidi.

Priekšvēsture

Padomju Savienības pašlikvidēšanās notika no 1990. gada 11. marta līdz 1991. gada 26. decembrim, kas paātrinājās pēc 1991. gada Augusta puča izgāšanās. 1991. gada 6. septembrī PSRS atzina 1940. gadā okupēto Baltijas valstu pilnīgu neatkarību. 1991. gada novembrī uz PSRS pamatiem mēģināja izveidot bijušo padomju republiku konfederāciju ar kopīgiem bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku, bet neatkarīgu iekšpolitiku jeb t.s. Suverēno valstu savienību (SVS). Kad plānotajai konfederācijai atteicās pievienoties Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas valstu vadītāji vienojās sanākt uz apspriedi Baltkrievijas valdības namā Belovežas gāršas nacionālajā parkā.

Līguma parakstīšana

1991. gada 8. decembrī Baltkrievijas, KPFSR un Ukrainas vadītāji sapulcējās uz apspriedi Belovežas gāršā, kur konstatēja, ka "sarunas par jauna savienības līguma sagatavošanu ir nonākušas strupceļā, republiku izstāšanās no PSRS objektīvais process un neatkarīgu valstu izveide ir kļuvusi par realitāti".^[2] Sarunu noslēgumā tika parakstīta Belovežas vienošanās.

Sekas

11. decembrī PSRS Konstitucionālās uzraudzības komiteja nosodīja Belovežas vienošanos, bet šim paziņojumam nebija juridisku seku un 12. decembrī KPFSR Augstākā Padome ratificēja vienošanos par NVS izveidi un denonsēja (atsauca) līgumu par PSRS izveidi, ko 1922. gada 30. decembrī bija parakstījušas Krievijas PFSR, Ukrainas PSR, Baltkrievijas PSR un Aizkaukāza PFSR.

1991. gada 21. decembrī Almati tikšanās laikā vēl astoņu valstu (Azerbaidžānas, Armēnijas, Moldovas un piecu Vidusāzijas republiku) prezidenti parakstīja deklarāciju par viņu valstu pievienošanos NVS līgumam (Gruzija uz laiku pievienojās NVS 1993.-2008. gadā).

1991. gada 26. decembrī PSRS Augstākās Padomes augstākā palāta — Republiku Padome, kas bija saglabājusi kvorumu, pieņēma Deklarāciju sakarā ar NVS izveidi pārtraukt PSRS pastāvēšanu.^[3]

Parakstītāji

Leonīds Kravčuks (1934–2022), Ukrainas prezidents (1991–1994)
Vitolds Fokins (1932–), Ukrainas premjerministrs (1991–1992)
Boriss Jeļcins (1931–2007), Krievijas prezidents (1991–1999)
Genādijs Burbulis (1945–2022), Krievijas Valsts sekretārs (1991–1992)
Staņislavs Šuškevičs (1934–2022), Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1991–1994)
Vjačeslavs Kebičs (1936–2020), Baltkrievijas premjerministrs (1991–1994)

Atsauces

↑ Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)
↑ Заявление глав государств Республики Беларусь, РСФСР, Украины 8 декабря 1991 года Arhivēts 2008. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē. ("Ведомости СНД и ВС РСФСР" № 51. 1991., 1798. lpp.)
↑ Декларация Совета Республик ВС СССР в связи с созданием Содружества Независимых Государств от 26.12.1991 № 142-Н

[1] Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)

[2] Заявление глав государств Республики Беларусь, РСФСР, Украины 8 декабря 1991 года Arhivēts 2008. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē. ("Ведомости СНД и ВС РСФСР" № 51. 1991., 1798. lpp.)

[3] Декларация Совета Республик ВС СССР в связи с созданием Содружества Независимых Государств от 26.12.1991 № 142-Н

[1]

[2]

[3]