Madagaskara

Repoblikan'i Madagasikara; République de Madagascar; Republic of Madagascar
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Tanindrazana, Fahafahana, Fandrosoana (malgašu valodā); Patrie, liberté, progrès (franciski); "Fatherland, Liberty, Progress" (angliski); "Tēvija, brīvība, progress"
	Himna: Ry Tanindrazanay malala ô!; Ak mūsu mīļā tēvzeme;
	Location of Madagaskaras Republika
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Antananarivu; 18°55′S 47°31′E / 18.917°S 47.517°E
Valsts valodas	malgašu valoda, franču valoda, angļu valoda1
Valdība	Republika
Neatkarība	no Francijas
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2007. gada aprēķins
Džini koef. (2001)	47,5 (augsts)
TAI (2007)	▲ 0,533 (vidējs) (143.)
Valūta	Ariari (MGA)
Laika josla	EAT (UTC+3)
Interneta domēns	.mg
ISO 3166-1 kods	450 / MDG / MG
Tālsarunu kods	+261
	1Oficiālās valodas kopš 2007. gada 27. aprīļa

Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē). Sala izveidojās, atdaloties no superkontinenta Gondvānas pirms 88 miljoniem gadu. Madagaskarā ir bagātīga un īpatnēja augu un dzīvnieku valsts — var atrast 5% no visām pasaules augu un dzīvnieku sugām, no kurām 80% ir endēmi.

Salas ekosistēmu apdraud strauji augošais cilvēku skaits. 2012. gadā Madagaskaras iedzīvotāju skaits bija aptuveni 22 miljoni, no kuriem 90% iztika ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā. Malgašu un franču valoda ir Madagaskaras valsts valodas. Lielākās reliģijas ir vietējā reliģija un kristietība.

Vēsture

Pirmie austronēziešu valodās runājošie iedzīvotāji salā ieradās starp 350. gadu p.m.ē. un 500. gadu m.ē. kanoe laivās no Borneo un citām Indonēzijas salām. Ap 1000. gadu m.ē. viņiem pievienojās bantu valodās runājoši pārceļotāji no Āfrikas pāri Mozambikas šaurumam. Laika gaitā Madagaskarā ieradās arī citas etniskās grupas, kas deva ieguldījumu tagadējā malgašu kultūrā. Malgašu tauta parasti tiek iedalīta 18 mazākās grupās, no kurām lielākā (merina) apdzīvo centrālo augstieni.

Līdz 18. gadsimta beigām Madagaskarā valdīja dažādas sociāli politiskas alianses. Līdz 19. gadsimta sākumam sala pastāvēja kā Merinas Karaliste, to pārvaldīja Merinu ģimenes monarhi. Monarhija sabruka 1897. gadā, kad salu kolonizēja Francija. 1958. gadā salā tika nodibināta autonoma Malgašu Republika (1958–1975), kas 1960. gadā ieguva neatkarību no Francijas. 1975. gadā prezidents Didjē Raciraka nodibināja sociālistiski orientētu Madagaskaras Demokrātisko Republiku un sarāva attiecības ar Franciju. 1992. gadā tika nodibināta konstitucionāla Madagaskaras Republika (1992–2010), bet 2009. gadā notika valsts apvērsums, no amata tika gāzts prezidents Marks Ravalomana un iedibināta pagaidu valdība (franču: Haute Autorité de Transition). 2014. gadā tika atjaunota konstitucionālā iekārta un par Madagaskaras prezidentu kļuva Herijs Radzaonarimampianina.

Ģeogrāfija

Madagaskara ir salu valsts pie Āfrikas austrumu krasta, no kura to atdala Mozambikas šaurums. To no visām pusēm apskalo Indijas okeāns. Valsts krasta līnija ir 4 828 km gara. Ar 587 041 km² lielu platību Madagaskara ir 46. lielākā valsts pasaulē, kā arī 4. lielākā sala pasaulē. Valstij nav sauszemes robežu ar nevienu valsti, taču tās tuvumā atrodas Maurīcija un Komoras, kā arī Majota un Reinjona, kuras ir Francijas aizjūras departamenti. Maurīcija un Reinjona atrodas uz austrumiem no Madagaskaras, kāmēr Komoras un Majota atrodas uz ziemeļrietumiem no tās. Tuvākā kontinentālās Āfrikas valsts ir Mozambika, kura atrodas tai pretim rietumos. No Āfrikas austrumu krasta Madagaskaru šķir Mozambikas šaurums. Valsts galvaspilsēta Antananarivu atrodas gandrīz valsts centrā.

No valsts centrālajiem dienvidiem līdz centrālajiem ziemeļiem atrodas augstienes, kuru augstums svārstās no 800 līdz 1800 m v.j.l. Tās ziemeļos atrodas Caratanana masīvs, kurā ietilpst valsts augstākā virsotne — Morkomotro kalns (2876 m). Garākā upe valstī ir Beciboka.

Ekonomika

Vairums madagaskariešu nodarbojas ar zemkopību vai arī strādā nozarēs, kas ražo produkciju no lauksaimniecības izejvielām, tostarp pārtiku, sizala virves, cukuru un audumus.

Ekotūrisma un lauksaimniecības rezultātā iegūstamo līdzekļu nodošana izglītībai, veselībai un privātiem uzņēmumiem ir galvenā Madagaskaras attīstības stratēģija. Saskaņā ar prezidenta Rajaonarimampianina teikto, šie ieguldījumi veiks lielu ekonomisko izaugsmi, bet ieguvumi ne uzreiz nokļūs pie visiem iedzīvotājiem, taču samazinās dzīves līmeņa atšķirību starp turīgajiem un nabadzīgajiem Madagaskaras iedzīvotājiem.

Atsauces

↑ «CIA - The World Factbook - Madagaskara». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. septembrī. Skatīts: 2017. gada 27. jūnijā.
↑ ^2,0 ^2,1 «Madagaskara». International Monetary Fund. Skatīts: 2008-10-09.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Madagaskara.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] «CIA - The World Factbook - Madagaskara». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. septembrī. Skatīts: 2017. gada 27. jūnijā.

[imf2-2] 2,0 ^2,1 «Madagaskara». International Monetary Fund. Skatīts: 2008-10-09.

[1]

[2]