Madagaskara
- Šis raksts ir par salu valsti. Par citām jēdziena Madagaskara nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē). Sala izveidojās, atdaloties no superkontinenta Gondvānas pirms 88 miljoniem gadu. Madagaskarā ir bagātīga un īpatnēja augu un dzīvnieku valsts — var atrast 5% no visām pasaules augu un dzīvnieku sugām, no kurām 80% ir endēmi.
Republic of Madagascar Repoblikan'i Madagasikara République de Madagascar |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Tanindrazana, Fahafahana, Fandrosoana (malgašu valodā) Patrie, liberté, progrès (franciski) "Fatherland, Liberty, Progress" (angliski) "Tēvija, brīvība, progress" |
||||||
| Himna: Ry Tanindrazanay malala ô! Ak mūsu mīļā tēvzeme |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Antananarivu 18°55′S 47°31′E / 18.917°S 47.517°E | |||||
| Valsts valodas | malgašu valoda, franču valoda, angļu valoda1 | |||||
| Valdība | Republika | |||||
| - | Prezidents | Andry Rajoelina | ||||
| - | Premjerministrs | Christian Ntsay | ||||
| Neatkarība | no Francijas | |||||
| - | Datums | 1960. gada 26. jūnijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 587,041 km² (46.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,13 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2016. gadā | 24 430 325[1] (52.) | ||||
| - | Blīvums | 35/km² (174.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $19,279 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $979[2] | ||||
| Džini koef. (2001) | 47,5 (augsts) | |||||
| TAI (2007) | ▲ 0,533 (vidējs) (143.) | |||||
| Valūta | Ariari (MGA) |
|||||
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |||||
| - | Vasarā (DST) | neievēro (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .mg | |||||
| ISO 3166-1 kods | 450 / MDG / MG | |||||
| Tālsarunu kods | +261 | |||||
| 1Oficiālās valodas kopš 2007. gada 27. aprīļa | ||||||
Salas ekosistēmu apdraud strauji augošais cilvēku skaits. 2012. gadā Madagaskaras iedzīvotāju skaits bija aptuveni 22 miljoni, no kuriem 90% iztika ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā. Malgašu un franču valoda ir Madagaskaras valsts valodas. Lielākās reliģijas ir vietējā reliģija un kristietība.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie austronēziešu valodās runājošie iedzīvotāji salā ieradās starp 350. gadu p.m.ē. un 500. gadu m.ē. kanoe laivās no Borneo un citām Indonēzijas salām. Ap 1000. gadu m.ē. viņiem pievienojās bantu valodās runājoši pārceļotāji no Āfrikas pāri Mozambikas šaurumam. Laika gaitā Madagaskarā ieradās arī citas etniskās grupas, kas deva ieguldījumu tagadējā Malgašu kultūrā. Malgašu etniskā grupa parasti tiek iedalīta 18 mazākās grupās, no kurām lielākā (merina) apdzīvo centrālo augstieni.
Līdz 18. gadsimta beigām Madagaskarā valdīja dažādas sociāli politiskas alianses. Līdz 19. gadsimta sākumam sala pastāvēja kā Merinas Karaliste, to pārvaldīja Merinu ģimenes monarhi. Monarhija sabruka 1897. gadā, kad salu kolonizēja Francija. 1958. gadā salā tika nodibināta autonoma Malgašu Republika (1958–1975), kas 1960. gadā ieguva neatkarību no Francijas. 1975. gadā prezidents Didjē Ratsiraka nodibināja sociālistiski orientētu Madagaskaras Demokrātisko Republiku un sarāva attiecības ar Franciju. 1992. gadā tika nodibināta konstitucionāla Madagaskaras Republika (1992–2010), bet 2009. gadā notika valsts apvērsums, no amata tika gāzts prezidents Marks Ravalomana un iedibināta pagaidu valdība (franču: Haute Autorité de Transition). 2014. gadā tika atjaunota konstitucionālā iekārta un par Madagaskaras prezidentu kļuva Herijs Radzaonarimampianina.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuMadagaskara ir salu valsts, kas atrodas pie Āfrikas austrumu piekrastes. To no visām pusēm apskalo Indijas okeāns. Valsts krasta līnija ir 4 828 km gara. Ar 587 041 km² lielu platību Madagaskara ir 46. lielākā valsts pasaulē, kā arī 4. lielākā sala pasaulē. Valstij nav sauszemes robežu ar nevienu valsti, taču tās tuvumā atrodas Maurīcija un Komoras, kā arī Majota un Reinjona, kuras ir Francijas aizjūras departamenti. Maurīcija un Reinjona atrodas uz austrumiem no Madagaskaras, kāmēr Komoras un Majota atrodas uz ziemeļiem no tās. Tuvākā kontinentālās Āfrikas valsts ir Mozambika, kura atrodas tai pretim uz rietumiem. No Āfrikas austrumu krasta Madagaskaru šķir Mozambikas jūras šaurums. Valsts galvaspilsēta Antananarivu atrodas gandrīz valsts centrā.
No valsts centrālajiem dienvidiem līdz centrālajiem ziemeļiem atrodas augstienes, kuru augstums svārstās no 800 līdz 1800 m v.j.l. Tās ziemeļos atrodas Tsaratanana masīvs, kurā ietilpst valsts augstākā virsotne — Morkomotro kalns (2876 m). Garākā upe valstī ir Betsiboka.
Ekonomika
labot šo sadaļuVairums madagaskariešu nodarbojas ar zemkopību vai arī strādā nozarēs, kas ražo produkciju no lauksaimniecības izejvielām, tostarp pārtiku, sizala virves, cukuru un audumus.
Ekotūrisma un lauksaimniecības rezultātā iegūstamo līdzekļu nodošana izglītībai, veselībai un privātiem uzņēmumiem ir galvenā Madagaskaras attīstības stratēģija. Saskaņā ar prezidenta Rajaonarimampianina teikto, šie ieguldījumi veiks lielu ekonomisko izaugsmi, bet ieguvumi ne uzreiz nokļūs pie visiem iedzīvotājiem, taču samazinās dzīves līmeņa atšķirību starp turīgajiem un nabadzīgajiem Madagaskaras iedzīvotājiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «CIA - The World Factbook - Madagaskara». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. septembrī. Skatīts: 2017. gada 27. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 «Madagaskara». International Monetary Fund. Skatīts: 2008-10-09.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Madagaskara.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)