Arsenāls (kinofestivāls)
kino festivāls
Rīgas Starptautiskais kino forums "Arsenāls" bija Latvijā rīkots starptautisks kinofestivāls, kas norisinājās no 1988. līdz 2012. gadam, bet kā filmu skate — kopš 1986. gada.[1] Kino foruma "Arsenāls" organizētājs un vadītājs bija Augusts Sukuts.[2]
Kino forumu rīkoja Starptautiskais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Rīgas domi.[3] Festivālā tika rīkotas divas filmu skates: Starptautiskais konkurss un Baltijas konkurss, kurās filmām tika pasniegti dažādi apbalvojumi.[3]
XX Rīgas Starptautiskais Kinoforums "Arsenāls" norisinājās no 2010. gada 17. septembra līdz 26. septembrim.[4]
Festivāls tika slēgts 2012. gada martā.[5]
Apbalvojumi un to ieguvēji
labot šo sadaļu- Grand Prix
- 1988. gadā: "Kroņa ceļš" (
PSRS) - 1990. gadā: "Šaviens un pretšāviens" (
Vācija; 1988) - 1992. gadā: "J.Švankmajera īsfilmas" (
Čehija) - 1994. gadā: "Koks, mērs un mediatēka" (
Francija; 1993) - 1996. gadā: "Jaunā akardeonista dzīvesstāsts" (
Kazahstāna; 1994) - 1998. gadā: "Asiņainais bērns" (
Kanāda; 1996) - 2000. gadā: "Žurku ķērājs" (
Apvienotā Karaliste; 1999) - 2002. gadā: "Meža bites" ( Čehija; 2001)
- 2004. gadā: "Skumjākā mūzika pasaulē" ( Kanāda; 2003)
- 2006. gadā: "Vīri, pie ieročiem!" (
Igaunija; 2005) - 2008. gadā: "Lūžņu bode" (
ASV; 2007) - 2010. gadā: "Mamma nomira sestdien virtuvē..." (
Ukraina; 2009)
- 1988. gadā: "Kroņa ceļš" (
- FIPRESCI diploms
- 1994. gadā: "Dzimtene" (
Austrālija) - 2002. gadā: "Pau un viņa brālis" ( Francija,
Spānija; 2001) - 2004. gadā: "Pitons" (
Latvija; 2003) - 2006. gadā: "Tu esmu es" (
Lietuva; 2006) - 2006. gadā: "Neērtais cilvēks" (
Norvēģija; 2006) - 2008. gadā: "Vogelfrei" ( Latvija; 2007)
- 2008. gadā: "Andalūzija" ( Francija; 2007)
- 2010. gadā: "Svētā Tonija kārdināšana" ( Igaunija,
Zviedrija, 
Somija; 2009)
- 1994. gadā: "Dzimtene" (
- Labākā Baltijas dokumentālā filma
- 2000. gadā: "Nāves eņģeļi" ( Latvija; 1998)
- 2002. gadā: "Mostieties" ( Latvija; 2000)
- 2004. gadā: "Autobuss" ( Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija; 2004)
- 2006. gadā: "Tārps" ( Latvija; 2005)
- 2008. gadā: "Pretvēja nams" ( Igaunija; 2007)
- 2010. gadā: "Igauņu stāsti. Pasaules čempions" ( Igaunija; 2009)
- 2000. gadā: "Nāves eņģeļi" (
- Labākā Baltijas animācijas filma
- 2002. gadā: "Ja Tev ir dvēsele" ( Igaunija; 2002)
- 2004. gadā: "Trofeja" ( Latvija; 2004)
- 2006. gadā: "Sapņu institūts" ( Igaunija; 2006)
- 2008. gadā: "Čiža acīm" ( Latvija; 2007)
- 2010. gadā: "Norīt krupi" ( Latvija; 2010)
- 2002. gadā: "Ja Tev ir dvēsele" (
- Labākā Baltijas spēlfilma
- 2002. gadā: "Noma" ( Lietuva; 2002)
- 2004. gadā: "Somnambulisms" ( Igaunija, Somija; 2003)
- 2006. gadā: "Tu esmu es" ( Lietuva; 2006)
- 2008. gadā: "Rudens balle" ( Igaunija; 2007)
- 2010. gadā: "Svētā Tonija kārdināšana" ( Igaunija, Zviedrija, Somija; 2009)
- 2002. gadā: "Noma" (
- Labākā Baltijas filma
- INTERFILM žūrijas balva
- 2006. gadā: "Tas, kura nav" ( Lietuva; 2004)
- 2006. gadā: "Cilvēks stumj ratus" ( ASV; 2005)
- 2006. gadā: "Ex Āmens" ( Latvija; 2006)
- 2008. gadā: "Klusā gaisma" (
Meksika, Francija, 
Nīderlande, Vācija; 2007) - 2010. gadā: (Baltijas kategorija) "Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?" ( Latvija; 2010)
- 2010. gadā: (Starptautiskā kategorija) "Svētā Tonija kārdināšana" ( Igaunija, Zviedrija, Somija; 2009)
- 2006. gadā: "Tas, kura nav" (
.svg){kind=small}
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Iznāk grāmata par Arsenāla vēsturi». kinokino.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. decembrī. Skatīts: 2010. gada 17. septembrī. (latviski)
- ↑ «Mūžībā aizgājis 'Arsenāla' dibinātājs Augusts Sukuts». delfi.lv.
- ↑ 3,0 3,1 «Par Arsenālu». Arsenāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 17. septembrī. (latviski)
- ↑ «Sākas kino forums "Arsenāls"». nra.lv. Skatīts: 2010. gada 17. septembrī.[novecojusi saite] (latviski)
- ↑ «Kinoforums “Arsenāls” paziņo par slēgšanu.». irir.lv. Skatīts: 2015. gada 18. janvārī.[novecojusi saite]
Literatūra
labot šo sadaļu- Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture , Augusts Sukuts, Kristīne Matīsa, Rīga: Juris Frīdmanis, 2009. ISBN 978-9984-39-876-1 (latviski)
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |