Voroņežas apgabals

Voroņežas apgabals
	Voroņežas apgabals
	Воронежская область
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	52 200 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	2 313 600
- Blīvums	44,3/km²
- Tautas	krievi (94,14%)
Pilsētas	7
Rajoni	32
	Mājaslapa: http://admin.vrn.ru/
	Voroņežas apgabals Vikikrātuvē

Voroņežas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Kurskas un Belgorodas apgabaliem rietumos, Ļipeckas un Tambovas apgbaliem ziemeļos, Saratovas apgabalu austrumos, Volgogradas un Rostovas apgabaliem dienvidaustrumos, kā arī ar Ukrainas Luhanskas apgabalu dienvidrietumos.

Vēsture

Tagadējā Voroņežas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. 1708. gadā ietilpa Pētera I izveidotajā Azovas guberņā, kuru 1725. gadā pārdēvēja par Voroņežas guberņu.

Iedzīvotāji

Apgabala iedzīvotāju skaits 2008. gada 1. janvārī bija 2 280 400 iedz. Tajā skaitā pilsētās - 1 436 300 iedz. (63%), bet laukos - 844 100 iedz. (37%).

Demokrātiskie rādītāji

Rādītājs	2002. gads	2005. gads	2006. gads
Dzimuši	19 043	19 417	19 257
Miruši	45 031	43 639	41 806
Dabiskais pieaugums	-25 988	-24 222	-22 549
Iebrauca	33 705	33 903	32 313
Izbrauca	28 962	30 727	30 951
Pieaugums no migrācijas	4 743	3 176	1 362
Kopējais pieaugums	-21 245	-21 046	-21 187

Nacionālais sastāvs

Tautība	Iedz. skaits pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem (Arhivēts 2012. gada 26. janvārī, Wayback Machine* vietnē.)
Krievi	2239,5
Ukraiņi	73,7
Armēņi	8,8
Baltkrievi	5,0
Čigāni	4,8
Azerbaidžāņi	4,2
Tatāri	3,5
Turki	3,4
Vācieši	2,0
Čečeni	1,7
Čuvaši	1,7
Gruzīni	1,7
Ebreji	1,5
Moldāvi	1,4
Mordovieši	1,2