Astrahaņas hani
Astrahaņas hani (tatāru: Әстерхан ханнары, krievu: ханы астраханские) jeb Astrahaņas cari (krievu: цари Астороханскiе) bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466. līdz 1556. gadam valdīja Astrahaņas hanistē Volgas lejtecē (tagadējā Astrahaņas apgabalā).
Pēc tam, kad Krievijas cars Ivans IV sagrāva Astrahaņas hanu (caru) valsti, viņš savam titulam pievienoja arī "Astrahaņas cara" (царь Астороханскiй) nosaukumu,[1] bet Astrahanas caru ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.
Vēsture
labot šo sadaļuAstrahaņas hanistes dibināšana
labot šo sadaļuZelta Ordas sabrukuma periodā tās centrālajās stepju teritorijās starp Dņepras un Jaikas upēm, ar galvaspilsētu Sarajā pie tagadējās Volgogradas, valdniekam Kiči Muhamedam (Көчек Мөхәммәт, Кичи-Мухаммед, 1428, 1432—1459) bija divi dēli Mehmuds (Мәхмүд, Mahmud bin Küchük, 1459–1465) un Ahmeds (Әхмәт, Ahmed Khan, 1465–1481). Pēc Dižās Ordas valdnieka nāves viņa jaunākais dēls Ahmeds valdīja Sarajā, bet vecākais Mehmuds Hadžitarhanā (Хаджи-Тархан) 12 km no tagadējās Astrahaņas pilsētas. Hans Ahmeds atkārtoti 1474. un 1476. gadā aicināja Maskavas lielkņazu Vasīliju III kļūt par viņa vasali, tomēr Maskavas kņazs atteicās maksāt meslus. Pēc hana Mehmuda nāves Hadžitarhanā valdīja hans Kasims (1476—1495).
Karagājiens uz Maskaviju
labot šo sadaļu1480. gada oktobrī Dižās Ordas karaspēks cauri Lietuvai pakļautajām zemēm virzījās uz Maskavu, bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika Lietuvas-Maskavijas robežas (tagadējā Kalugas apgabalā).[2] Tur tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laika atvairīja Krimas hanistes karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkapās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" sāka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. Astrahaņas hani šajā laikā bija Dižās Ordas hanu vasaļi.
Astrahaņas hani ārvalstu atkarībā
labot šo sadaļuPēc tam, kad Krimas hans 1502. gadā sagrāva Dižās Ordas karaspēku, Astrahaņas hani kļuva suverēni. Tomēr viņi bija spiesti piedalīties Krimas hanu karagājienos un naidojās ar austrumos esošo Nogaju Ordu. 1537. gadā nogajiešiem izdevās par Astrahaņas hanu iecelt viņiem lojālo Dervišali, tomēr Krimas hans viņu gāza no troņa un 1539. gadā tronī iecēla hanu Akkubeku. Padzītais hans Dervišali bēga uz Maskaviju, kur viņu 1548. gadā iecēla par Zveņigorodas vietvaldi.
Kad pēc ilgstošiem kariem Krievijas cars Ivans IV 1552. gadā pilnīgi sagrāva Kazaņas hanisti, viņš 1554. gadā nosūtīja 30 000 karavīru, kas uzvarēja Astrahaņas hanu Jamgurči un panāca Dervišali atjaunošanu tronī. Tomēr 1556. gadā cars Ivans IV pārmeta viņam sakaru uzturēšanu ar Krimas hanu un nosūtīja savu karaspēku I. Čeremisinova (Черемисинов) vadībā, kas 1556. gada 2. jūlijā ieņēma Hadžitarhanu un padzina visus tās iedzīvotājus. Astrahaņas hanu valdījumus pilnībā inkorporēja Krievijas caristes sastāvā. Krievu-turku kara (1568–1570) laikā Osmaņu impērijas un Krimas hanistes karaspēks nesekmīgi centās ieņemt Astrahaņu.
Astrahaņas hanu uzskaitījums
labot šo sadaļu- Skatīt: Astrahaņas hanu uzskaitījums
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://eurulers.angelfire.com/russia.html Arhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Krievijas imperatoru tituli
- ↑ Соловьев С.М. История России с древнейших времён. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Глава 3. Восток. (krieviski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astrahaņas hani.
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)