Latvijas Universitātes Lielā aula
Latvijas Universitātes Lielā aula ir Latvijas Universitātes svinību zāle.
Vēsture labot šo sadaļu
1929. gadā uzsāka pašreizējās LU galvenās ēkas pārbūvi. Pēc arhitekta Ernesta Štālberga projekta tās iekšējā pagalmā vispirms izbūvēja studentu garderobi, kā arī studentu ēdnīcu un citas palīgtelpas pagrabstāvā. Divus gadus vēlāk apstiprināja projektu virs garderobes izbūvēt jaunu svinību zāli – Lielo aulu. Lielo aulu (tolaik to dēvēja par Jauno aulu) atklāja un iesvētīja 1935. gada 28. septembrī.
1937. gadā aulā uzbūvēja ērģeles, kas ir trešās lielākās Latvijā. Tās restaurēja 2015. gadā.[1]
Interjers labot šo sadaļu
Zālei raksturīgi 1930. gadu funkcionālisma stila elementi. Iekštelpa veidota simetriski, gar malām novietojot kolonnas un balkonu, bet telpas galā atrodas ērģeles. Var redzēt antīkās arhitektūras formu paraugus - dažādus ornamentālos motīvus un kapiteļus. Agrāk Lielās aulas centrā esošo apsīdu rotāja tēlnieka Kārļa Zemdegas daudzfigūru kompozīcija Jaunekļi, kas dodas uz zināšanu avotu, kurā atklājās antīkajā mākslā un latviešu tautas folkloras tradīcijās balstīti motīvi.
Pasākumi un tradīcijas labot šo sadaļu
Līdztekus universitātes pasākumiem šeit reizi piecos gados norisinās Dziesmu svētku koru kari un biežāk citi koncerti. LU Lielajā aulā ir notikušas arī starptautiskas un valstiska līmeņa konferences, kurās ir uzstājušies ārvalstu vadītāji un diplomāti.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Atjaunotas LU Lielās aulas ērģeles». www.fonds.lv (latviešu). 2015-04-28. Skatīts: 2023-08-14.