Ina Druviete (dzimusi 1958. gada 29. maijā Rīgā) ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore, politiķe un filoloģe. 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāte. Latvijas izglītības un zinātnes ministre (2004–2006, 2014). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.

Ina Druviete
2011. gada 17. oktobris. Deputāte Ina Druviete dod svinīgo solījumu.
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Juris Radzevičs
Pēctecis Baiba Rivža
Amatā
2014. gada 22. janvāris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Vjačeslavs Dombrovskis
Pēctecis Mārīte Seile
11. Saeimas deputāte
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 23. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāte
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāte
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
8. Saeimas deputāte
Amatā
2002. gada 5. novembris — 2004. gada 16. decembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1958. gada 29. maijā (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Jaunais laiks
Pilsoniskā savienība
Vienotība
Dzīvesbiedrs(-e) Jānis Druvietis
Profesija filoloģe
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Triju zvaigžņu ordenis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimusi 1958. gada 29. maijā Rīgā inženierzinātņu doktora Pētera Blinkena un valodnieces Ainas Blinkenas ģimenē. Mācījās Rīgas 55. vidusskolā, tad Rīgas 49. vidusskolā.[1]1981. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. 1985. gadā ieguva filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju "Kārļa Mīlenbaha zinātniskās darbības nozīme latviešu literārās valodas normu attīstībā"; 1992. gada 25. septembrī nostrifikācijas kārtībā ieguva filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātnisko grādu. 1992. gadā kļuva par LU Latviešu valodas institūta vadošo pētnieci. Papildinājās 1993. gadā Stokholmā un Oslo, 1995. gadā Roskildē. 1996. gadā ieguva habilitētā filoloģijas doktora (Dr. habil. philol.) zinātnisko grādu par habilitācijas darbu "Latviešu valodas sociolingvistiskā situācija (izpētes metodes un raksturojums: statistika, psiholoģija, politika)". 1996./1997. gadā I. Druviete kā Fulbraita stipendiāte papildinājās Pitsburgas universitātē. 1997. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori.

Kopš 2015. gada Druviete ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā.

Politiskā darbība labot šo sadaļu

Latvijas Republikas 8.–11. Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja (2002–2014). No 2004. līdz 2006. gadam un 2014. gadā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre.

Darbi labot šo sadaļu

  • Значение научной деятельности Карла Миленбаха для развития норм латышского литературного языка: диссертация на соискание ученой степени кандидата филологических наук: 10.02.02 - языки народов СССР (латышский язык). Ригаː Акад. наук Латв. ССР. Ин-т яз. и лит. им. А. Упита 1985. - 192 с.
  • Latviešu valodas sociolingvistiskā situācija: (izpētes metodes un raksturojums: statistika, psiholoģija, politika): disertācija habilitētā filoloģijas doktora grāda iegūšanai. Rīgaː Latviešu val. inst. 1996. - 259 lp.
  • Sociolinguistic situation and language policy in the Baltic States. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000. - 44 lpp.
  • I. Druviete, M. Gavriļina. Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās = Дети национальных меньшинств в школах с латышским языком обучения. Rīga: Puse Plus, 2003.-52 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu