Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tās absolventi iegūst bakalaura, maģistra vai doktora grādu humanitārajās zinātnēs.

Fakultātes mērķis ir studiju, zinātniskās un inovatīvās darbības organizēšana un veikšana valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, antropoloģijā un mākslas (teātra) zinātnē, kā arī reģionālajās studijās un starpnozarē. Tās misija ir krāt un vairot dzīvei un darbam noderīgas zināšanas, kopt latviešu valodu, literatūru un kultūru, stiprināt dažādu tautu kultūru sakaru tradīcijas, to pētniecību un jaunradi.[1]

Studiju programmas

labot šo sadaļu

Bakalaura grāda iegūšanai

labot šo sadaļu
  • Angļu filoloģija
  • Āzijas studijas
  • Baltu filoloģija
  • Franču filoloģija
  • Klasiskā filoloģija
  • Krievu filoloģija
  • Kultūras un sociālā antropoloģija
  • Moderno valodu un biznesa studijas
  • Somugru studijas
  • Vācu filoloģija

Maģistra grāda iegūšanai

labot šo sadaļu
  • Angļu filoloģija
  • Baltijas jūras reģiona studijas
  • Baltu filoloģija
  • Romāņu valodu un kultūru studijas
  • Klasiskā filoloģija
  • Krievu filoloģija
  • Kultūras un sociālā antropoloģija
  • Orientālistika
  • Vācu filoloģija
  • Rakstiskā tulkošana

Doktora grāda iegūšanai

labot šo sadaļu
  • Literatūrzinātne
  • Folkloristika un māksla
  • Valodniecība.
 
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Humanitāro zinātņu fakultātes aizsākumi atrodami 1919. gadā, kad pie Latvijas Augstskolas izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Pēc Otrā pasaules kara to sadalīja LVU Filoloģijas fakultātē un LVU Vēstures fakultātē, kuras 1954. gadā apvienoja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē. To 1970. gadā atkal sadalīja LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un LVU Filoloģijas fakultātē. 2010. gadā apvienojās LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte un LU Moderno valodu fakultāte, izveidojot LU Humanitāro zinātņu fakultāti.

  • Kārlis Kundziņš (1883—1967), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1919—1920. gadā
  • Jānis Endzelīns (1873—1961), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1920—1923. gadā
  • Pēteris Šmits-Smiters (1869—1938), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1923—1925. gadā
  • Augusts Tentelis (1876—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927—1928., 1931.—1933. un 1935—1936. gadā
  • Juris Plāķis (1869—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927—1929. gadā
  • Francis Balodis (1882—1947), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1929—1931. gadā
  • Kārlis Straubergs (1890—1962), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1937—1939. gadā
  • Elga Stanke, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1955—1961. gadā
  • Jekaterina Ripa, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1961—1963. gadā
  • Alberts Varslavāns, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1963—1968. gadā
  • Ojārs Niedre, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1969—1970. gadā
  • Janīna Kursīte, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne 1992—2006. gadā
  • Ausma Cimdiņa, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne 2006—2009. gadā
  • Ilze Rūmniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne 2009—2019. gadā
  • Indra Karapetjana, kopš 2019. gada

Nodaļas un vadošie docētāji (2015)

labot šo sadaļu

Studiju programmu realizāciju nodrošina astoņas nodaļas:[2]

  1. «Humanitāro zinātņu fakultāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. augustā. Skatīts: 2016. gada 13. augustā.
  2. Pašnovērtējuma ziņojums (2015)

Ārējās saites

labot šo sadaļu