Linards Skuja
Linards Skuja (dzimis 1952. gada 8.februārī) ir latviešu fiziķis, habilitētais fizikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks.[1] Nodarbojas ar stiklveida silīcija dioksīda punktdefektu optisko īpašību pētīšanu. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
| ||||||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuMācījies Rīgas 1. vidusskolā. Studējis Latvijas Valsts universitātē. Jau studiju laikā sācis strādāt Latvijas Valsts universitātes Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijā (tā vēlāk pārtapa par Cietvielu fizikas institūtu).
1996. gadā kļuvis par Latvijas zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. 2003. gadā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, un tajā pašā gadā saņēma Zinātņu akadēmijas Edgara Siliņa balvu fizikā. Skuja ir viens no visvairāk citētajiem Latvijas fiziķiem pasaulē. Viņa pētījumu rezultātus izmanto optisko gaismas vadu izgatavošanā.
2019. gadā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par izciliem sasniegumiem optisko stiklu fizikas un fotonikas attīstībā.[2]
Publikācijas
labot šo sadaļuIevērojamākās Linarda Skujas publikācijas:
- Skuja, L. Optically active oxygen-deficiency-related centers in amorphous silicon dioxide. JOURNAL OF NON-CRYSTALLINE SOLIDS. 239:16-48, 1998
- Skuja, L. The origin of the intrinsic 1.9 EV luminescence band in glassy SiO2. JOURNAL OF NON-CRYSTALLINE SOLIDS. 179:51-69, 1994
- Skuja, L. Direct single-to-triplet optical-absorption and luminescence excitation band of the twofold-coordinated silicon center in oxygen-deficient glassy SiO2. JOURNAL OF NON-CRYSTALLINE SOLIDS. 167:229-238, 1994
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zinātnieka misija[novecojusi saite] Jana Gavare. "Dienas Bizness", Nr. 42(3303), 29.02.2008
- ↑ «2019. gada LZA Lielās medaļas laureāti - Bruno Andersons un Linards Skuja - Jaunumi». www.lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-28. Skatīts: 2019-07-08.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- LZA zinātnieka apraksts (angliski)
- Lai nevadītu tēva roka Arhivēts 2008. gada 25. februārī, Wayback Machine vietnē. "Zinātnes Vēstnesis" 2004. gada 18. oktobris: 17 (288) ISSN 1407-6748
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |