Labējā spārna terorisms
Labējā spārna terorisms (angļu: Right-wing terrorism), arī labējais terorisms vai galēji labējais terorisms, ir vardarbības akti un draudi, ko veic indivīdi vai grupas (gangs)[1] ar dažādām labējām un galēji labējām ideoloģijām, piemēram, etnonacionālisms, reliģiskais fundamentālisms, reliģiskais nacionālisms, fašisms, ekofašisms, neofašisms, neonacisms, antikomunisms.[2] Labējā spārna terorismu īsteno ar mērķi atbalstīt vai atjaunot, pēc viņu uzskatiem, dabisko sociālo un ekonomisko kārtību, balstoties uz konceptiem kā pareizā rase, etniskā piederīga, reliģiskā vai sociālā hierarhija.
Raksturojums
labot šo sadaļuIr nodalāmi divi ideoloģiju virzīti terorisma veidi: kreisā spārna un labējā spārna terorisms. Kreisā spārna terorisms “savu ideoloģiju visbiežāk balsta komunisma, marksisma vai maoisma idejās, [vēršoties] pret visu, kas viņu vērtējumā apspiež sabiedrības brīvību un vienlīdzību (elites, valsts struktūras, kapitālisms, pārnacionālās organizācijas).”[3] Savukārt labējā spārna terorisms vēršas pret ārējiem ienaidniekiem (imigrantiem, etniskajām, reliģiskajām vai seksuālajām minoritātēm) “balstoties uz etnisko izcelsmi, rasi, reliģisko pārliecību vai valstisko piederību, kuru ir nepieciešams aizstāvēt.”[4]
Labējā spārna terorismam ir raksturīga reaktīva daba, reaģējot uz šķietamiem draudiem sociālajai vai politiskajai kārtībai. Šādus šķietamus draudus var radīt dažādi avoti, tostarp demogrāfiskās pārmaiņas, progresīva sociālā politika, pārmērīga valdības ietekme vai citas pārmaiņas sabiedrībā. Labējā spārna teroristi bieži vien vēršas pret indivīdiem vai grupām, kas tiek uzskatītas par šo šķietamo draudu veicinātājiem, piemēram, rasu, etniskās vai reliģiskās minoritātes, LGBTQ+ personas, feministes, kreisā spārna aktīvisti vai valdības pārstāvji, tāpat labējā spārna teroristi vēršas pret tiem, kas “aizstāv viņu ideoloģijā definēto ārējo ienaidnieku.”[4]
Līdz ar to ir izšķirami galvenie labējā spārna terorisma cēloņi:
- pieaugoša imigrācija,
- pieaugošs atbalsts labējām ideoloģijā,
- biežās Islāma terorisma aktivitātes,
- pieaugošs bezdarba līmenis jauniešu vidū.[5]
Tāpat labējā spārna terorisma raksturošanai var izšķirt divas motivācijas: kristīgo un naida motivāciju.
Ne visas labējā spārna terorisma organizācijas ir kristīgas, tomēr šo organizāciju pārliecībām ir rodamas līdzības ar kristietības idejām par pareizo, izredzēto asinsradniecības, izcelsmes līniju (seed-line).[6] Šīs idejas pārstāvji uzskata, ka viņiem ir dzimšanas tiesības (birth rights) uz ekonomiskajiem un sociālajiem labumiem, ko valsts šķietami netaisnīgi un negodīgi sadala un sniedz nepilsoņiem, imigrantiem, un citām neatzītām minoritātēm. Līdz ar to šāda labējā spārna terorisma motivācija liecina par vēlmi atgūt ekonomisko un sociālo priekšrocību, vardarbīgi apkarojot valdības netaisnīgumu un negodīgumu.
Naida naratīvs bieži ir caurvijošs elements visiem terorisma aktiem, tomēr labējā spārna terorismā naids tiek vērsts pārsvarā pret imigrantiem, svešiniekiem un citādajiem, tiem, kam nevajadzētu būt līdzīgām tiesībām, kā tiem, kas ir uzauguši un strādājuši savā valstī. Naida naratīvs bieži vien tiek pamatots ar sazvērestības teorijām, piemēram, ka visi iebraucēji atņems darbu valsts iedzīvotājiem, vai ka nacionālā kultūra tiks pārpildīta ar cilvēkiem, kas to neciena un devalvēs. Tāpat naids ir cēlonis jaunu ideoloģiju iestrādnēm, piemēram, ideja, ka sabiedrības zemākajā līmenī ir pārsvarā tumšādaini, kamēr valsts pārvaldē atrodas cilvēki, kas ir pārsvarā gaišādaini; veicina rasisma ideju iesakņošanos.[7] Uzskatot, ka zemākajā līmenī esošie ir tie citi un svešie, no kuriem jātiek vaļā. Tomēr šī naida naratīva pamatā ir ideja par vēršanos pret “parazītiem”,[7] kas izdzīvo iegūstot valdības atbalstu un apspiežot to sabiedrības grupu, kas strādā daudz, bet pelna maz. Līdz ar to naida naratīvs ir cieši saistīts arī naratīvu par ekonomisko un sociālo nevienlīdzību.[7]
Līdz ar to par labējā spārna terorisma grupējumiem var uzskatīt antisemītisma, neonacisma, neofašisma un ekofašisma, etnonacionālisma un reliģiskā nacionālisma pārstāvjus, jo visu šo virzienu pamatā ir idejas vai nu par “tīru nāciju”, kurai pienāktos visi valsts labumi, vai arī par “pareizo valdību”, kam būtu jāpārstāv pareizās, dominējošās un autoritatīvās grupas tiesības, nesniedzot labumu cittautiešiem, patvēruma meklētājiem, imigrantiem un citu reliģiju piekritējiem. Tāpat šo terorisma veidu varētu saistīt ar radikālas formas naida noziegumiem (hate crimes).[8]
Situācija pasaulē
labot šo sadaļuViens no spilgtākajiem labējā spārna terorisma piemēriem ir 1995. gadā Oklahomasitijā, ASV notika sprādziens Alfrēda P. Mareja ēkā. Spridzināšanu veica Timotijs Makvejs (Timothy McVeigh), kura mērķis bija atriebšanās, viņaprāt, tirāniskajai valdībai un milicijai.
Savukārt 2011. gadā Norvēģijā Anderss Bērings Breivīks sarīkoja masveida apšaudi un spridzināšanas, kuru pamatā bija galēji labējā ekstrēmisma ideoloģija, vēršoties pret multikulturālismu, islāmu un feminismu.[9]
Pieaugot imigrantu un bēgļu plūsmai 2015. un 2016. daudzviet pasaulē pieauga labējā spārna ekstrēmisms. Piemēram, kamēr 2015. un 2016. gadā Vācijā pieauga imigrantu un bēgļu plūsma, pieauga arī pret šīm grupām vērstā vardarbība, ko īstenoja cilvēki ar nacionālām sociālistu ideoloģijām.[10]
Pavisam nesen, 2019. gadā, Jaunzēlandē, Kristčērčas mošejā notika apšaudes, ko sarīkoja baltais baltās rases pārākuma sludinātājs/piekritējs (supremacist) Brentons Tarants, kura mērķis bija kūdīt uz vardarbību pret musulmaņiem un imigrantiem.[11][12]
Tomēr Amerikas Savienotajās Valstīs lielu satraukumu ir izraisījis baltās rases pārākuma sludinātāju un neonacistu grupējumu pieaugums, un tādas organizācijas kā Atomwaffen Division un Base, kas ir saistītas ar dažādiem vardarbības un terorisma aktiem. Šie gadījumi ilustrē labējā spārna terorisma graujošo ietekmi uz sabiedrību, izraisot plašas bailes, teroru un destabilizāciju.
Situācija Latvijā
labot šo sadaļuValsts Drošības dienests labējo terorismu un ekstrēmismu mēdz lietot kā sinonīmus, kam iemesls varētu būt šo labējo vardarbīgo grupu idejas un izmantotie vardarbības līdzekļi pret minoritātēm. Ņemot to vērā, VDD 2022. gadā konstatēja “nelielu labējo ekstrēmistu aktivitāšu pieaugumu, kas skaidrojams kā šīs vides pārstāvju reakcija uz Krievijas sākto karu Ukrainā. Atsevišķi labējie ekstrēmisti aktivizējās saistībā ar 9. un 10. maija notikumiem pie tā dēvētā “uzvaras pieminekļa”, kā arī tā nojaukšanas laikā, paužot gatavību konfrontācijai ar prokremliski orientētajiem aktīvistiem.”[13]
Labējie teroristi un arī ekstrēmisti tāpat vēršas ne tikai pret etniskajām grupām, bet dažos gadījumos pat pret abortiem un seksuālajām grupām, kas piekopj nekristietīgas vai nekonservatīvas attiecības, par to liecina VDD dati, ka “labējo ekstrēmistu radīto apdraudējumu [2022. gadā] apliecina vairāki plānoti un trīs notikuši uzbrukumi, kas bija vērsti pret dažādu etnisko un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem. Vienā gadījumā labējie ekstrēmisti veica uzbrukumu Eiropas LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem.”[14]
Tāpat cits piemērs labējam ekstrēmismam ir Latvijas Nacionālās frontes laikraksts “DDD” (“Deokupācija, Dekolonizācija, Deboļševikācija”) ar saukli “Nevienam mēs Latviju nedodam!”.[15]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ravndal, Jacob Aasland (2016). "Right-Wing Terrorism and Violence in Western Europe: Introducing the RTV Dataset". Perspectives on Terrorism 10 (3): 7. ISSN 2334-3745.
- ↑ Stefan Aubrey. The New Dimension of International Terrorism. vdf Hochschulverlag AG, 2004. 45. lpp.
- ↑ Terorisma finansēšanas un poliferācijas novēršanas vadlīnijas NILL subjektiem un uzraudzības institūcijām. 2019. 9–10. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Turpat. 10. lpp.
- ↑ Ravndal, Jacob Aasland (2016). "Right-Wing Terrorism and Violence in Western Europe: Introducing the RTV Dataset". Perspectives on Terrorism 10 (3): 3. ISSN 2334-3745.
- ↑ «Right-wing Group Characteristics and Ideology». Homeland Security Affairs (en-US). 2006-07-01. Skatīts: 2023-06-01.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Ibid.
- ↑ Koehler, Daniel (2019). "Violence and Terrorism from the Far-Right: Policy Options to Counter an Elusive Threat". Terrorism and Counter-Terrorism Studies: 9. doi:10.19165/2019.2.02. Arhivēts no oriģināla 2022. gada 7. decembrī. Atjaunināts: 2023. gada 1. jūnijā.
- ↑ «Norvēģijas slaktiņa brūces nav sadzijušas arī 10 gadu pēc Breivīka uzbrukuma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-01.
- ↑ Koehler, Daniel (2019). "Violence and Terrorism from the Far-Right: Policy Options to Counter an Elusive Threat". Terrorism and Counter-Terrorism Studies: 5-6. doi:10.19165/2019.2.02. Arhivēts no oriģināla 2022. gada 7. decembrī. Atjaunināts: 2023. gada 1. jūnijā.
- ↑ «Jaunzēlandes slaktiņš atgādina - jākoncentrējas arī uz labējā ekstrēmisma apkarošanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-01.
- ↑ «Jaunzēlandē apšaudēs divās mošejās nogalināti 49 cilvēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-01.
- ↑ Valsts Drošības dienesta 2022. gada pārskats. 2023. 31. lpp.
- ↑ Turpat. 54. lpp.
- ↑ «Latvijas Nacionālā fronte».