Indivīds

Indivīds (no latīņu: individuum — ‘nedalāmais, īpatnis’) jeb īpatnis ir ikviens patstāvīgi eksistējošs organisms, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis. Indivīds ir arī viens, atsevišķs cilvēks jeb persona. Plašākā nozīmē par indivīdu sauc jebkuru dzīvu vai nedzīvu lietu, ko aplūko kā kādas klases vai tipa pārstāvi.

Zinātnē

Bioloģijā

Bioloģijā indivīds tiek definēts kā atsevišķs organisms, kas pārstāv konkrētu bioloģisko sugu un ir spējīgs pastāvēt patstāvīgi. Tas var būt jebkurš dzīvs organisms, sākot no vienšūņiem līdz sarežģītiem daudzšūnu organismiem, piemēram, dzīvniekiem un augiem. Katram indivīdam ir savs unikālais ģenētiskais kods, kas nosaka tā īpašības, izskatu un uzvedību. Bioloģiskajā kontekstā indivīds ir arī sugas izdzīvošanas un evolūcijas pamatvienība, jo tikai indivīdi var vairoties un nodot savus gēnus nākamajām paaudzēm.

Psiholoģijā

Psiholoģijā indivīds tiek uzskatīts par unikālu personību ar saviem psiholoģiskajiem procesiem, domām, emocijām, motivācijām un uzvedību. Psiholoģiskajā kontekstā indivīds tiek pētīts, lai izprastu, kā viņš attīstās, kā veidojas viņa personība un kā viņš mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli. Indivīda uzvedību ietekmē gan iekšējie (bioloģiskie un psiholoģiskie), gan ārējie (sociālie un kultūras) faktori. Tādējādi indivīda izpēte psiholoģijā ir saistīta ar personības attīstību, kognitīvajiem procesiem, emocionālo inteliģenci un sociālo uzvedību.

Socioloģijā

Socioloģijā indivīds tiek aplūkots kā sabiedrības loceklis, kurš ir daļa no dažādām sociālajām grupām, institūcijām un kultūras kontekstiem. Šajā ziņā indivīds tiek pētīts attiecībā uz to, kā viņa identitāte, loma un statuss sabiedrībā ietekmē viņa uzvedību un attiecības ar citiem. Socioloģiskā pieeja bieži uzsver indivīda un sabiedrības savstarpējo saistību, izpētot, kā sabiedrības struktūras un normas ietekmē indivīda dzīvi un kā indivīdi var ietekmēt un mainīt šīs struktūras. Sociologi pēta arī to, kā indivīds veido sociālo identitāti, izmantojot mijiedarbību ar citiem, un kādā veidā sociālās normas un vērtības tiek internalizētas.

Filozofijā

Filozofijā indivīds tiek aplūkots kā unikāla būtne ar savu apziņu, gribu un spēju uz pašnoteikšanos. Filozofi bieži diskutē par indivīda autonomiju, brīvību un atbildību, kā arī par indivīda attiecībām ar valsti, sabiedrību un citiem indivīdiem. Filozofiskajā domā ir arī pieejas, kas analizē indivīda dabu un tā eksistences būtību, piemēram, eksistenciālisms, kas uzsver indivīda brīvību un atbildību par savas dzīves jēgas radīšanu. Mūsdienu filozofijā ir aktuālas arī debates par indivīda tiesībām, ētiku un morāli, kā arī par to, kā indivīdi var dzīvot harmonijā ar sabiedrību, ievērojot kopīgās vērtības un normas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indivīds.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)