Rase (cilvēku klasifikācija)

Rase ir vēsturiski izveidojusies klasifikācijas sistēma, pēc kuras cilvēkus iedala lielās grupās pēc fiziskajām vai sociālajām pazīmēm, sākotnēji tādām kā valoda, profesija vai reliģija, un Šekspīra laika literārajā valodā tika lietoti tādi izteicieni kā "svēto rase" vai "bīskapu rase". Sākot no 17. gadsimta eiropiešu veiktās masveida Amerikas kolonizēšanas visbiežāk — pēc ādas krāsas vai ģeogrāfiskās izcelsmes.[1] Tomēr šāds sadalījums bieži nav zinātniski pamatots, jo fizisko pazīmju ziņā variācijas šādu grupu iekšienē reizēm ir lielākas nekā starp grupām, kuras tiek uzskatītas par piederīgām vienai rasei.[2] Mūsdienu zinātnē, lai gan pamatā jēdziens "rase" joprojām tiek lietots, bieži atkarībā no situācijas tas tiek aizvietots ar tādiem politkorektākiem jēdzieniem kā populācija, etniskā grupa, kopiena, bet rase tiek uzskatīta par vairāk sociālu nekā ģenētisku konstrukciju.[3] Īpaši aktīvi jēdziena "rase" agrākās nozīmes tiek noliegtas to dzimtenē ASV un Kanādā,[4] kur rases jēdziens tiek uztverts atšķirīgi kā Eiropā vai Āzijā un daļa par "baltajiem" neuzskata valsts spāņvalodīgos iedzīvotājus.[5] Tāpat angļu valodā reizēm izdala "īru rasi", "ebreju rasi" utt.[1] Tiek arī norādīts, ka 20. gadsimtā aizsākušās rasu masveidīgas sajaukšanās rezultātā šis termins kā bioloģisku grupu apzīmējums pamazām kļūst novecojis.[6]

Parasti izdala trīs lielās rases: eiropeīdo, mongoloīdo un ekvatoriālo rasi.[7] Vēl tiek izdalītas dažādas lielās un mazās jeb lokālās rases,[7] kuru skaits daļai autoru sasniedz 60.[1] Katras rases pārstāvju atšķirīgo fizisko pazīmju veidošanās notikusi pakāpeniski un ilgstoši.[7]

Eiropas rases (1930. gadu teorija)Labot

Latviešu konversācijas vārdnīcā bija dots šāds Eiropas rasu raksturojums:

  • Ziemeļu rase: gaiši, mīksti, gludi mati; zilas vai zilganpelēkas acis, iesārti balta āda; garš un slaids augums;
  • Austrumeiropas rase: gaiši, cieti, gludi mati; pelēkas vai pelēkzilganas acis, gaiša, bet ar iedzeltenu vai pelēku nokrāsu āda; īsa, apaļa galva, seja plata un īsa, ar samērā labi attīstītiem vaigu kauliem; plats un strups deguns; augums drukns, vidējs vai zem vidējā;
  • Alpīnā rase: tumši, cieti mati; brūnas acis, iedzeltena, brūngana āda; ieapaļa galva; plata, apaļa seja; īss, strups deguns; īss un drukns augums;
  • Balkānu (Dināriskā) rase: melni vai melnbrūni mati; brūnas acis, iebrūna āda; īsa, iegarena galva; gara, slaida seja; liels, spēcīgs, izliekts deguns; liels un slaids augums;
  • Vidusjūras (Mediterānā) rase: tumši, mīksti, viļņaini mati; brūnas acis, brūngana āda; iegarena, slaida galvas, sejas un deguna forma; īss un slaids augums.

Pēc J. Prīmaņa un L. Jerumas-Krastiņas antropoloģiskajiem un rasu pētījumiem Latvijas iedzīvotājus tolaik raksturoja kā Ziemeļu rases un Austrumeiropas rases mistrojumu.[8]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot