Rase (cilvēku klasifikācija)

.

Attēls adaptēts no 2011. gada World Book Encyclopedia izdevuma (Čikāga, ASV). ISBN 9780-7166-0111-1. 55. lpp. Paraksts zem oriģinālā attēla: "Ģeogrāfiskā rasu teorija. Savulaik tika uzskatīts, ka rases pastāv tāpēc, ka cilvēki ilgi dzīvojuši ģeogrāfiskā izolētībā, ko izraisījuši okeāni, kalni un tuksneši. Šī karte attēlo rases, ko atzina savulaik populāra klasifikācijas sistēma."
Kontinentu pamatiedzīvotāju ģenētiskās iezīmes uzrāda atšķirības, bet neuzrāda skaidru robežu starp rasēm. (Luidži Luka Kavaļji-Sforca u.c., The History and Geography of Human Genes (1994))

Rase ir klasifikācijas sistēma, pēc kuras cilvēkus iedala lielās grupās pēc fiziskajām vai sociālajām pazīmēm.[1] Mūsdienās šis termins zinātnes aprindās vairs netiek izmantots, bet izsauc plašus strīdus ārpus zinātnes terlpas. Kā norāda World Book Encyclopedia autori "par spīti tam, ka nepastāv zinātniski valīda rasu klasifikācijas sistēma, ikdienā cilvēki turpina uzskatīt, ka tie, kas "izskatās citādi", ir citas rases pārstāvji".[2]

Jēdziena vēstureLabot

Termins rase parādās ap 17. gadsimtu. Tā, piemēram, angļu valodā tas ienācis caur Franciju (race), kur tas ienācis no Itālijas (razza) un sākotnēji norādīja uz jebkuru personu, dzīvnieku vai augu grupu, kam ir vienāda izcelsme.[3] Kā norāda enciklopēdija Britannica.com, par rasi ir sauktas arī lingvistiskās grupas, piemēram, "īru rase", "slāvu rase", "ķīniešu rase" vai "arābu rase", tomēr vēlākos laikos tas vairāk tika attiecināts uz atsevišķām ārējām pazīmēm, piem., ādas nokrāsu, matu tekstūru utt .[4]

Jau pirms arābu Āfrikas un vēlāk eiropiešu Amerikas kolonizācijas sākuma tika meklēti iegansti, lai pamatotu dažādu rasu atšķirīgo sociālekonomisko stāvokli.[nepieciešama atsauce] Eiropā, balstoties uz citu rasu tābrīža salīdzinošo atpalicību attīstībā, tika izvirzīts pieņēmums, ka pastāv noteikta sakarība starp ārējo izskatu un garīgajām spējām.[nepieciešama atsauce] Rasu teorija kā neeiropiešu apspiešanas līdzeklis savu lielāko popularitāti ieguva līdz ar indiāņu pakļaušanu un transokeāna vergu tirdzniecības sākumu, vēlāk 19. gadsimta otrajā pusē transformējoties sociāldarvinismā un atkal atdzima 1920.—1930. gados, kad Vācijā pie varas nāca nacionālsociālisms un arī citās Rietumu zemēs populāra kļuva eigēnika — mākslīga cilvēku selekcija sugas uzlabošanai.[nepieciešama atsauce]

Eiropas rases (1930. gadu teorija)Labot

Latviešu konversācijas vārdnīcas 18. sējumā bija dots šāds Eiropas rasu raksturojums:

  • Ziemeļu rase: gaiši, mīksti, gludi mati; zilas vai zilganpelēkas acis, iesārti balta āda; garš un slaids augums;
  • Austrumeiropas rase: gaiši, cieti, gludi mati; pelēkas vai pelēkzilganas acis, gaiša, bet ar iedzeltenu vai pelēku nokrāsu āda; īsa, apaļa galva, seja plata un īsa, ar samērā labi attīstītiem vaigu kauliem; plats un strups deguns; augums drukns, vidējs vai zem vidējā;
  • Alpīnā rase: tumši, cieti mati; brūnas acis, iedzeltena, brūngana āda; ieapaļa galva; plata, apaļa seja; īss, strups deguns; īss un drukns augums;
  • Balkānu (Dināriskā) rase: melni vai melnbrūni mati; brūnas acis, iebrūna āda; īsa, iegarena galva; gara, slaida seja; liels, spēcīgs, izliekts deguns; liels un slaids augums;
  • Vidusjūras (Mediterānā) rase: tumši, mīksti, viļņaini mati; brūnas acis, brūngana āda; iegarena, slaida galvas, sejas un deguna forma; īss un slaids augums.

Pēc J. Prīmaņa un L. Jerumas-Krastiņas antropoloģiskajiem un rasu pētījumiem Latvijas iedzīvotājus tolaik raksturoja kā Ziemeļu rases un Austrumeiropas rases mistrojumu.[5]

Saskaņā ar 1981. gadā izdoto Latvijas Padomju enciklopēdiju, parasti izdala trīs lielās rases: eiropeīdo, mongoloīdo un ekvatoriālo rasi.[6][7] Vēl tiek izdalītas dažādas lielās un mazās jeb lokālās rases,[6] kuru skaits daļai autoru sasniedz 60.[4] Katras rases pārstāvju atšķirīgo fizisko pazīmju veidošanās notikusi pakāpeniski un ilgstoši.[6]

Mūsdienu lietojumsLabot

Rases bioloģiskā izpratneLabot

Vizuāla rases noteikšana pēc fenotipa ir zinātniski neprecīza, jo neievēro neredzamus bioloģiskus faktorus, kā asins grupu,[8] un fizisko pazīmju ziņā variācijas šādu grupu iekšienē ir lielākas nekā starp grupām, kuras tiek uzskatītas par piederīgām vienai rasei.[8] 20. gadsimta beigu ģenētiskie pētījumi rāda, ka ģenētiskās variācijas (piem., Y hromosomu līnijas nekādā veidā nesakrīt ar fenotipu (ārējo izskatu) [9]. Šīs ģenētiskās zināšanas vēl vairāk pastiprināja zinātnieku atteikšanos no uzskata, ka pastāv bioģenētiski determinētas rases.[4] Daļa Vācijas politiķu 2020. gadā vēlējās svītrot no Vācijas konstitūcijas aizliegto diskriminācijas faktoru saraksta vārdu "rase", tādējādi mazinot uzskatu, ka rase ir bioloģiska realitāte.[10] Žurnāla Science autori novērojuši, ka rases jēdziena izmantošana pēc cilvēka genoma atšifrēšanas ir gājuši plašumā, norādot, ka "bioloģiskā rases koncepta lietošana cilvēku ģenētiskajā izpētē [..] ir vismaz problemātiska vai pat kaitīga."[11] Citi zinātnieku savukārt uzskata, ka "'rase' ir leģitīms taksonomisks jēdziens attiecībā uz šimpanzēm, bet nav derīgs attiecībā uz cilvēkiem.[9]

Rases jēdziena lietojums statistikāLabot

Daudzās valstīs ar ievērojami jauktu rasu sastāvu oficiālā iedzīvotāju statistika uzrāda arī iedalījumu rasēs, taču metodika atšķiras. Piemēram, ASV iedzīvotāju cenzā ir pieņemts cilvēku dalījums pa rasēm, taču regulāri mainās gan to iedalījums, gan nosaukumi. Tā, 2020. gadā, atšķirībā no 2010. un agrākiem gadiem, vairs netika ļauts lietot kā savas rases apzīmējumu "nēģeris" (angļu: Negro),[12] tikai "melnais" vai Āfrikas amerikānis", un aptaujājamie tika aicināti iedalīt sevi sīkāk pēc izcelsmes valsts.[13] Brazīlijā oficiāli tiek lietoti vienkāršoti apzīmējumi ("melnie", "brūnie", "dzeltenie" utt.), taču statistikas biroja publikācijā norādīts, ka tas ir sociālās realitātes, nevis ģenētisks nodalījums.[14] Lielbritānijā rases statistikā tagad tiek dēvētas par "etniskajām grupām" — "baltajiem", "Āzijas", "Āfrikas" un "Melno" vai "Karību" etnisko grupu, izdalot atsevišķi kā "pārējās" dažas tautības, piemēram, arābus.[15]

Medicīnas statistikā nākas ievērot dažādu rasu dažādu uzņēmību pret konkrētām slimībām, kas saistīta ar to ģenētiskajām īpašībām,[9][16] piemēram, bioloģisku rasu jēdzienu oficiālajā medicīniskajā statistikā lieto ASV.[17]

Strīdi ap lietošanas veidiemLabot

Mūsdienu zinātnes publikācijās rase tiek uzskatīta par sociālu nevis ģenētisku konstrukciju.[18] [19] Īpaši aktīvi jēdziena "rase" izmantošanas lietderīgums publikācijās tiek noliegts ASV un Kanādā, savukārt īpaši aktīvi pie rases jēdziena cenšas pieturēties Krievijas un Ķīnas zinātnieki,[20]. Tiek arī norādīts, ka 20. gadsimtā aizsākušās cilvēku grupu masveidīgas sajaukšanās rezultātā šis termins kā bioloģisku grupu apzīmējums arvien vairāk kļūst novecojis.[21]

Dažās valstīs ar lielu imigrantu skaitu, kā Brazīlijā, jau apmēram pusi iedzīvotāju sastāda jauktas izcelsmes cilvēki. Tāpat ap 80% ASV iedzīvotāju ar afrikāņu izcelsmi ir arī Eiropas izcelsmes senči, tomēr pat baltās rases senču pārsvars ASV nedod pietiekamu iemeslu tikt uzskatītam par balto,[22] kamēr pēc daudzu Latīņamerikas zemju definīcijas cilvēki ar baltās rases asiņu pārsvaru būtu baltie.[23] Šādas atšķirības un izmaiņas rasu un to nosaukumu dažādu valstu un valodu izpratnēs noved pie daudziem pārpratumiem pie mēģinājumiem tos burtiski pārcelt citviet, tai skaitā no angļu valodas uz latviešu. Piemēram, cenšoties pielāgoties angļu valodas problēmām, Latviešu valodas aģentūras speciālisti neiesaka lietot latviski neitrālos apzīmējumus "nēģeris" vai "afroamerikānis" un to vietā ieteic lietot mūsdienās pieņemto "melnais", kas rasisma laikos tika uzskatīts par nievājošu.[24]

AtsaucesLabot

  1. Barnshaw, John (2008). "Race". In Schaefer, Richard T. (ed.). Encyclopedia of Race, Ethnicity, and Society, Volume 1. SAGE Publications. pp. 1091—3. ISBN 978-1-45-226586-5.
  2. The World Book Encyclopedia 16. Chicago : World Book Inc. 2011. 53. lpp.
  3. Richard T. Schaefer. Encyclopedia of race, ethnicity, and society. Los Angeles : Sage Publications, 2008. 1091. lpp. ISBN 978-1-4129-2694-2.
  4. 4,0 4,1 4,2 Britannica: Race
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34 969. sleja.
  6. 6,0 6,1 6,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 278. lpp.
  7. Tezaurs: rase
  8. 8,0 8,1 «Amerikas Antropologu Asociācijas paziņojums par rasi».
  9. 9,0 9,1 9,2 Nature.com. Conceptualizing human variation. S O Y Keita, R A Kittles, C D M Royal, G E Bonney, P Furbert-Harris, G M Dunston & C N Rotimi, Nature Genetics volume 36, pagesS17—S20 (2004)
  10. Tvnet: Vācijā notiek diskusijas par terminu "rase" valsts pamatlikumā
  11. Taking race out of human genetics (Summary) Archived 2021. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. Michael Yudell, Dorothy Roberts, Rob DeSalle, Sarah Tishkoff
  12. NPR: No More 'Negro' For Census Bureau Forms And Surveys
  13. Pew Research Center: The changing categories the U.S. census has used to measure race
  14. Ethnic-racial characteristics of the population: classifications and identities (portugāļu) 15. lpp.
  15. «Scotland's Census 2011 — National Records of Scotland». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 25. februārī. Skatīts: 2021. gada 5. aprīlī.
  16. Prostate Cancer Trends 1973—1995, SEER Program, National Cancer Institute
  17. CDC.gov: Risk for COVID-19 Infection, Hospitalization, and Death By Race/Ethnicity
  18. Gannon, Megan (5 February 2016). "Race Is a Social Construct, Scientists Argue". Scientific American.
  19. Race Is Real, but not in the way Many People Think, Agustín Fuentes, Psychology Today.com, 9 April 2012
  20. Collegium antropologicum, Vol. 28 No. 2, 2004. The Race Concept in Six Regions: Variation Without Consensus
  21. Britannica: The Scientific Debate Over “Race”
  22. Kļūda atsaucē: tika izmantota JordeWooding nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  23. Sociology: Understanding and Changing the Social World, Univ. of Minnesota, 10.2 The Meaning of Race and Ethnicity
  24. LA: Nēģeris, melnais, afroamerikānis… Kā pareizi un pieklājīgi?

Ārējās saitesLabot