Tiesības

Tiesības tiek lietotas vairākās nozīmēs:

• Tiesības — sociāli tiesiskās prasības — dabiskās tiesības;
• Par tiesībām uzskata tiesību normu sistēmu, kas ir spēkā atsevišķā valstī — objektīvās tiesības;
• Par tiesībām uzskata oficiāli atzītas fizisko un juridisko personu iespējas — subjektīvās tiesības. Tiesības kā iespēja, var realizēties un var nerealizēties.
• Ar terminu tiesības apzīmē visu tiesisko sistēmu parādību, ieskaitot dabiskās tiesības, objektīvās tiesības, subjektīvās tiesības.

Tiesības — sabiedrības, tās ekonomikas un vēstures ietekmes produkts.

Tiesību definīcijas

Dr.iur. Vasilijs Sinaiskis rakstā "Tiesības un audzināšana" (1929) definē tiesības kā kultūras faktoru: "... jādara gals nolikumam, ka tiesības, starp citu arī civiltiesības, ir norma, kas tiek aizsargāta ar spēku, pirmā kārtā ar valsts varu. Spēks, kā tiesību elements, nav raksturīgs tiesībām kā kultūrālai vērtībai."

Dr.iur. Ilgvars Krastiņš pētījumā "Tiesību izpratne, funkcijas un normas" (2000) sniedz šādu tiesību definīciju: "Tiesības ir sabiedrībā atzīta un oficiāli aizsargājama taisnības un brīvības normatīvu sistēma, kas regulē personu brīvo gribu, cīņu un saskaņošanu viņu savstarpējās attiecībās."

Dr.iur. Andris Plotnieks monogrāfiskajā pētījumā "Tiesību teorija & juridiskā metode" (2013) norāda, ka "Tiesības ir valsts nodrošināts cilvēku kopdzīves taisnīgas organizācijas līdzeklis, kas ierobežo to brīvību savu interešu īstenošanā, lai novērstu līdzcilvēku brīvības apdraudējumu."

Dr.iur. Anatolijs Kriviņš monogrāfijā "Tiesību jēdziens un būtība" (2020) uzsver, ka "Tiesības ir taisnīgi ierobežota brīvība".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tiesības.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)