Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par personu grupu. Par citām jēdziena nepilsoņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Latvijas Republikas nepilsoņu pases vāks

Nepilsoņi ir personas, kurām nav efektīvo saikņu ar valsti, kurā tās atrodas — tas ir pilsonības.

Nepilsoņu lokā tiek iekļautas personas ar dažādiem statusiem, it īpaši pastāvīgie iedzīvotāji, bēgļi, migranti, ārzemju studenti un bezvalstnieki.

ANO Augstākais Komisārs bēgļu jautājumos uzskata, ka vispārējā nepilsoņu problēma skar apmēram 175 miljonus cilvēku visā pasaulē vai 3% no pasaules iedzīvotājiem.

Ir atšķirība starp tām tiesībām, kurus garantē starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, un realitāti, ar kuru sastopas dzīvojošā valstī nepilsoņi.[nepieciešama atsauce] It īpaši gandrīz visas nepilsoņu kategorijas tiek aizskartas ar oficiālo un neoficiālo diskrimināciju.[nepieciešama atsauce] Lai gan pastāv tiesiskie izņēmumi no nediskriminācijas principa, nepilsoņu tiesību pārkāpumu mērogs ar to nav ierobežots.[nepieciešama atsauce]

Satura rādītājs

Nepilsoņi Eiropas SavienībāLabot

Pēc ES statistikas pārvaldes Eurostat datiem, 2011. gadā Eiropas Savienībā dzīvoja 33,3 miljoni cilvēku, kuri nebija savas mītnes zemes pilsoņi. Visvairāk šādu cilvēku bija Vācijā - 7,2 miljoni, Spānijā - 5,7 miljoni, Itālijā - 4,6 miljoni, Lielbritānijā - 4,5 miljoni un Francijā - 3,8 miljoni. Savukārt Latvijā 2011. gadā dzīvoja 379,8 tūkstoši, Igaunijā 208 tūkstoši, bet Lietuvā tikai 33,6 tūkstoši cilvēku, kuriem bija nepilsoņa pase vai citas valsts pilsoņa pase. No visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nebija savas mītnes zemes valsts pilsoņi, 16,6% bija ārpus ES esošas valsts (g.k. Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas) pilsoņi vai nepilsoņi, bet 9,8% kādas citas ES valsts pilsoņi.

Lielākais nepilsoņu vai citas valsts pilsoņu īpatsvars bija Luksemburgā (43%), Kiprā (20%), Latvijā (17%) un Igaunijā (16%), bet mazākais Polijā (0,1%), Bulgārijā (0,5%), Lietuvā (1%) un Slovākijā (1,3%).[1]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot