Kārlis Zāle
Kārlis Zāle (dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, miris 1942. gada 19. februārī Inčukalna pagasta Krustiņos) bija latviešu tēlnieks, kura nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis (abi gan ir kopdarbi ar citiem māksliniekiem). Viens no mākslinieku biedrības "Sadarbs" radītājiem.
| Kārlis Zāle | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1888. gada 28. oktobrī Mažeiķi, Kauņas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Lietuva) |
| Miris |
1942. gada 19. februārī (53 gadu vecumā).svg){kind=small} Inčukalna pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlandes reihskomisariāts (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | tēlniecība |
| Slavenākie darbi | Brīvības piemineklis, Brāļu kapi |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis kā Johans Kārlis Leonhards Zālīte 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos mūrnieka Friča Zālītes ģimenē. Mācījās Liepājas pilsētas skolas zīmēšanas, veidošanas un gleznošanas vakara kursos. 1909. gadā sāka mācīties Kazaņas mākslas skolā (1909–1913), vēlāk devās uz Maskavu, kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā. 1915. gadā viņš devās uz Petrogradu, kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā — Pēterburgas Mākslas akadēmijā (kā brīvklausītājs). 1921. gadā Zāle devās uz Berlīni, kur piedzīvoja ekspresionisma un — tēlniecībā — konstruktīvisma uzplaukumu.
1923. gadā Zāle atgriezās Rīgā un sāka veidot Brāļu kapu memoriālo ansambli, kuru darināšanai izvēlējās Allažu šūnakmeni. Ansambļa autori ir pats Zāle, kā arī arhitekti Andrejs Zeidaks, Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. 1927. gadā gatava bija pirmā skulptūra — "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās — Mātes Latvijas skulptūras. Ansamblis tika atklāts 1936. gadā.
No 32 piedāvājumiem veidot Brīvības pieminekli tika izvēlēti trīs mākslinieki — Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns un Kārlis Zemdega; no šiem trim izvēlējās Zāli. Pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1931. gadā. Zāle pieminekli izvēlējās veidot kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Pieminekli veido 13 skulpturālas grupas un ciļņi, smailes augstums ir 42 metri.[nepieciešama atsauce] Skulptūras tika veidotas no dažādiem materiāliem, tostarp Itālijas travertīna un Somijas granīta (gaišpelēks un sārts). Brīvības piemineklis lielā mērā tika uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tā atklāšana notika 1935. gada 18. novembrī.
No 1936. līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. līdz 1942. gadam Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības Konkordija Valdemārija biedrs.
Zāle darinājis arī Andreja Pumpura kapa pieminekli, Raiņa krūšutēlu Nacionālajam teātrim un Jaunpiebalgas brīvības pieminekli.
Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
Skatīt arī
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu
- Jānis Siliņš, "Brīvības Piemineklis", —Brīvības Pieminekļa Komiteja, —Rīga, —1935.
- Apsītis V. Brāļu kapi. —Rīga, —1982.
- Apsītis V. Kārlis Zāle. —Rīga, —1988.
- "Kārlis Zāle", —Rīga, —Liesma, —1988, ISBN 5-410-00439-6
- Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
- Māra Caune "Brīvības piemineklis: tautas celts un aprūpēts", — Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds, —Rīga, —2002, ISBN 9984-19-253-9
- Enciklopēdija, Māksla un arhitektūra. Biogrāfiās. —Rīga, —"Preses nams", —2000, ISBN 9984-00-361-2.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Zāle.- "Brīvības Piemineklis" Arhivēts 2006. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē., autors Jānis Siliņš, izdota 1935. gadā; grāmata ievietota pilnībā
