Andrejs Zeidaks
Andrejs Zeidaks (dzimis 1874. gada 18. janvārī Kuldīgā, Kurzemes guberņā, miris 1964. gada 12. janvārī, Ņūtonā, ASV)[1] bija latviešu daiļdārznieks, ainavu arhitekts. Autodidakts.
| Andrejs Zeidaks | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1874. gada 18. janvārī Kuldīga, Krievijas impērija |
| Miris |
1964. gada 12. janvārī (89 gadu vecumā) Ņūtona, ASV |
| Tautība | Latvietis |
| Nozares | Arhitektūra |
| Skolotāji | Georgs Kūfalts |
DzīvesgājumsLabot
PirmsākumiLabot
Andrejs Zeidaks dzimis 1874. gada 18. janvārī Kuldīgā. Viņa vecāki bija vienkārši ļaudis: tēvs - sargs, māte strādāja par saimnieci tuvējās muižās. Jau 10 gadu vecumā Andrejs sāka strādāt serkociņu fabrikā. Kad nomirst tēvs, Zeidakam nākas sešpadsmit gadu vecumā pamest skolu un no 1890. līdz 1893. gadam viņš bijis dārznieks Padures pagasta Ķimales muižā. Muižas īpašniekam, Kuldīgas apriņķa bruņniecības maršalam A.Buholcam, bija lieli plāni. Pie arhitekta E.Zeilersa projekta tika pārbūvēta muižas ēka, kur tika izveidota pat palmu māja ar apsildamo grīdu, pie parka izveides bija pieaicināts galvenais Rīgas dārzu arhitekts Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts. Puisi ļoti ieinteresēja dārzkopība, un, lai varētu lasīt jaunāko speciālo literatūru, viņš mācījās krievu un vācu valodu.[2]
Pie KūfaltaLabot
1894. gadā Zeidaks iestājas darbā Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta birojā. Pēc gada viņam jau uztic jaunākā zīmētāja pienākumus, kur galvenokārt jāpazīmē apstādījumu plāni. Redzot, ka Zeidakam abi padodas viss, kam vien ķeras klāt, Kūfalts viņam ļauj patstāvīgi izstrādāt nelielus projektus. Septiņi gadi paiet nemitīgi pilnveidojoties un mācoties no meistara bagātās pieredzes.[2]
1896.gadā Viskrievijas Ķeizariskās dārzkopju biedrības konkursā par Sankt-Pēterburgas Ziemas pils apstādījumu pilnveidošanas projektu Zeidaks ieguva zelta medaļu.[3] Zeidaks vadīja apstādījumu pārveidošanas darbus ap Ziemas pili Pēterburgā.[3]
Darbs Sankt-Pēterburgā mudināja Zeidaku aizvien vairāk iedzīļināties speciālajā ārzemju mākslas un daiļdārzniecības literatūrā.[2]
Līdz 1900. gadam Zeidaks strādājis pie Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta.[3]
Patstāvīgais darbsLabot
1901. gadā tika izsludināts konkurss par labāko projektu ļoti lielam parkam pie Kara akadēmijas Sankt-Pēterburgā, Zeidaks ieguva pirmo vietu un zelta medaļu. Rudenī Zeidaks nolēma pārcelties uz Harkovu un pēc tam Kijevā, kur dibinājis daiļdārzniecības uzņēmumu, tāpat nodarbojies ar muižu un privātīpašumu apstādījumu projektēšanu.[3] Viņš tika dāsni atalgots, un tas deva iespēju apceļot Rietumeiropu: Vāciju, Dāniju, Angliju, Zviedriju, Somiju, iegūt jaunās zināšanas.[2]
Pēc Kufalta deportācijas jautājumu, ko iecelt viņa vietā, nebija: 1915. gada februārī Zeidaks atgriezies Latvijā. Viņa ģimenei tika ierādīta liela savrūpmāja Rīgas pilsētas dārzkopības teritorijā[2]. Tajā pašā gadā sāka vadīt Rīgas dārzus, to darījis līdz 1944. gadam.[3] Bijis Rīgas Brāļu kapu komitejā, tāpat tās tehniskajā komisijā (laikā no 1920. līdz 1936. gadam).[3] Pēc Zeidaka projekta izveidoti vairāki parki un dārzi Rīgā, tai skaitā Ziedoņdārzs, Miera parks.[3]
1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1951. gadā pārcēlies uz dzīvi ASV.[3]
1929. gadā Zeidaks ticis apbalvots ar Vāsas ordeni (Zviedrija).[3]
AtsaucesLabot
- ↑ «Ko šodien teiktu Andrejs Zeidaks?». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 8. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Baiba Pira-Rezovska, Anitra Tooma. Rīgas dārzu un parku ceļvedis. Rīga : Rīgas meži, 2017. 25–27. lpp. ISBN 978-9934-20-080-9.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 895. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |