Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola

Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola bija viena no Krievijas impērijas Pēterburgā esošām mākslas skolām.

Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola bija trešā nozīmīgākā mākslas izglītības iestāde Pēterburgā. 1821. gadā dibinātā Ķeizariskā mākslas veicināšanas biedrība bija aristokrātiska mākslas mīļotāju apvienība. No 1857. gada biedrība uzturēja 1. Pēterburgas zīmēšanas skolu, kas tikusi dibināta 1839. gadā ar visām tās filiālēm, no kā skola ieguvusi savu nosaukumu. Mācību kurss ir bijis četrgadīgs. Audzēkņi skolā tikuši uzņemti uz iesniegto darbu pamata, neņemot vērā izglītības cenzu. Skolas nosaukumi un profils vairākkārt ir mainījušies, no 1989. gada šajā celtnē ir Sanktpēterburgas Rēriha mākslas skola.

NodaļasLabot

Sākotnēji bijušas glezniecības un zīmēšanas klases. Skolas uzplaukuma laikā, 20. gadsimta sākumā, īpaši, kad par skolas direktoru 1906. gadā ticis iecelts Nikolajs Rērihs, skolas profils ticis paplašināts, atverot jaunas medaļu darināšanas un estampa klases, kā arī aušanas un metālkalšanas darbnīcas. Pedagogu vidū minami izcili krievu mākslinieki Arkādijs Rilovs un Ivans Biļibins[1].

LatviešiLabot

Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola latviešu tautības jauniešu vidū kļuva populāra 20. gadsimta sākumā, kad šo skolu izmantoja, lai, pamācoties tajā dažus gadus, sagatavotos iestājeksāmeniem Pēterburgas mākslas akadēmijā vai Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos šeit mācījušies tādi vēlākos gados zināmi latviešu mākslinieki kā Frederiks Fibigs,Niklāvs Strunke, Marta Skulme[2], Alberts Filka, Indriķis Zeberiņš, Uga Skulme, Augusts Annuss, Francisks Varslavāns un citi latviešu mākslinieki.[1]

Ārējās saitesLabot

Izmatotā literatūraLabot

Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 12. lpp.
  2. «1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. februārī. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī.