Kuldīgas komturi

Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem. Ziņas par pirmajiem Kuldīgas komturiem ir ļoti epizodiskas.

Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525)

Livonijas ordeņa valsts iedalījums 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (Maasilinna) fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (Toolse) fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja

Komturs bija pārvaldnieks svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajās komturejās. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā Livonijas ordenim bija deviņi komturu sēdekļi: Rīgā, Daugavgrīvā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Alūksnē un Daugavpilī. No Livonijas komturejām vissvarīgākās bija Kuldīga un Alūksne, jo komturi tajās bija Livonijas ordeņa mestra padomes locekļi. Kā valdības loceklis Kuldīgas komturs piedalījās mestru vēlēšanās un arī pats varēja tikt ievēlēts par mestru. Viņš bija galvenā tiesas persona apgabalā, un viņam bija arī tiesības piespriest nāvessodu.

Kuldīgas komturejā ietilpa Aizputes, Alsungas, Durbes, Kuldīgas un Saldus draudzes novadi. Komturejas aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka uzbrukumiem 14. gadsimta beigās uzcēla Skrundas pili un Saldus pili.

• 
  Kuldīgas komturu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija)
• 
  Skats pāri Ventai uz Kuldīgas ordeņa pilsdrupām (18. gadsimtā)

Kuldīgas komturu uzskaitījums

13. gadsimtā

• 1252 Bruno un Gosvins
• 1253—1258 Heinrihs
• 1272 Dītrihs
• 1279-1281 Johans no Ohtenhauzenes (Johan von Ochtenhûsen)
• 1282 R.
• 1291 Helmihs

14. gadsimtā

• 1301 Detmārs
• 1305 Rūdolfs
• 1310 Reimārs Hāne (Reimar Hahn)
• 1327—1328 Eberhards no Monheimas (Eberhard von Monheim)
• 1337—1341 Hermann Gutacker
• 1347—1348 Arnolds fon Fītinghofs (Arnold von Vietinghoff)
• 1363 Johann von Save
• 1365—1367 Siegfried Hunswin von Lahnstein
• 1383—1395 Dietrich Hövelmann
• 1397—1399 Meinhard von Everstein

15. gadsimtā

• ap 1405 Jakobs
• 1413—1414 Heinrich von der Recke saukts "Štams"
• 1416 Helwig von Gilsa
• 1420 Walrabe von Hunsbach
• 1420 Albert Torck
• 1422 Dietrich Kra
• 1422—1427 Frank von Steinen
• 1428—1430 Swender von Reve
• 1430—1431 Heinrich von Notleben
• 1432—1434 Heidenreich Vincke von Overberg
• 1434—1436 Simon Langschenkel
• 1441 Bertold von Bredenol
• 1442—1446 Heinrich Schleier
• 1450—1451 Johann von Stemmen
• 1453—1462 Johann von Krieckenbeck, saukts "Špors"
• 1462—1470 Lubbert von Varssem
• 1470—1471 Konrad von Herzenrode
• 1472—1482 Gerhard von Mallinckrodt
• 1484—1490 Dietrich von Oldenbockum (Altenbockum)
• 1490—1494 Heinrich von der Brüggen
• 1495—1501 Heinrich von Galen

16. gadsimtā

• 1502—1519 Otto Goes
• 1519—1529 Gerhard von der Brüggen
• 1529—1535 Heinrich von Galen
• 1535—1544 Ernst von Münchhausen
• 1545—1556 Christoph von Neuhof, saukts "Lejs"
• 1556—1560 Heinrich Steding
• 1560 Werner Schall von Bell

Ārējās saites

• Kuldīgas komturi^{[novecojusi saite]}

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari
• Livonijas ordenis
• Cēsu komturi