Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem. Ziņas par pirmajiem Kuldīgas komturiem ir ļoti epizodiskas.

Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525)
Livonijas ordeņa valsts iedalījums 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (Maasilinna) fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (Toolse) fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja

Komturs bija pārvaldnieks svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajās komturejās. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā Livonijas ordenim bija deviņi komturu sēdekļi: Rīgā, Daugavgrīvā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Alūksnē un Daugavpilī. No Livonijas komturejām vissvarīgākās bija Kuldīga un Alūksne, jo komturi tajās bija Livonijas ordeņa mestra padomes locekļi. Kā valdības loceklis Kuldīgas komturs piedalījās mestru vēlēšanās un arī pats varēja tikt ievēlēts par mestru. Viņš bija galvenā tiesas persona apgabalā, un viņam bija arī tiesības piespriest nāvessodu.

Kuldīgas komturejā ietilpa Aizputes, Alsungas, Durbes, Kuldīgas un Saldus draudzes novadi. Komturejas aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka uzbrukumiem 14. gadsimta beigās uzcēla Skrundas pili un Saldus pili.

Kuldīgas komturu uzskaitījums

labot šo sadaļu

13. gadsimtā

labot šo sadaļu

14. gadsimtā

labot šo sadaļu

15. gadsimtā

labot šo sadaļu

16. gadsimtā

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu