Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki. Jūras eži kopā ar jūras gurķiem (Holothuroidea) veido adatādaiņu apakštipu Echinozoa. Abām klasēm ir raksturīgi apaļi, balonveida ķermeņi, bez rokām vai īpašiem stariem roku funkcijai.

Jūras eži
Echinoidea (Leske, 1778)
Karību garadatu jūras ezis (Diadema antillarum)
Karību garadatu jūras ezis (Diadema antillarum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsAdatādaiņi (Echinodermata)
ApakštipsEchinozoa
KlaseJūras eži (Echinoidea)
Jūras eži Vikikrātuvē

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Jūras eža pliocēna fosilijai Lovenia woodsi var labi saskatīt ķermeņa radiālo piecstaru simetriju
 
Zīmuļveidīgais jūras ezis

Tāpat kā lielākajai daļai adatādaiņu jūras ežu ķermeņiem ir radiāla piecstaru simetrija. Tā kā jūras ežus klāj adatas, tad piecsatru simetrija ir saskatāma tikai izkaltētiem jūras ežiem, kas zaudējuši adatas. Lai arī, pavirši vērojot, izskatās, ka jūras eži nav spējīgi kustēties, tie tomēr lēni pārvietojas. Vispamanāmākā dzīvības pazīme ir jūras eža adatas, kas ir piestiprinātas pie apaļā ķermeņa, un slejas uz visām pusēm. Adatas ķermeni parasti klāj blīvi, un tās ir apmēram vienādā garumā, izņemot zīmuļveidīgos jūras ežus (Cidaroida).

Jūras ezim nav acu un kāju, bet kustību uz priekšu nodrošina simtiem smalku, caurspīdīgu un lipīgu, cauruļveidīgu pēdiņu. Tas var viegli rāpties pa cietām virsmām. Apakšdaļas centrā jūras ezim ir mute ar pieciem cietiem, kalcija zobiem vai žokļiem un gaļīga mēle. Aiz mēles uzreiz nāk barības vads un vēdera dobums, kas sadalīts 5 daļās, kas piepildīti ar gremošanas sulām. Visas piecas daļas savienojas pie anālās atveres, caur kuru tiek izvadīts barības atlikums. Visu gremošanas sistēmu varētu uzskatīt par piecdaļīgu mutes dobumu ar anālo atveri. Jūras eži pamatā barojas ar brūnaļģēm, bet tie ēd arī dažādus bezmugurkaulniekus, kā gliemjus, sūkļus, čūskastes un jūras lilijas.[1]

Visbiežāk jūras eži ir melni, tumši zaļi, olīvzaļi, brūni, sarkani vai violeti. Jūras ežu adatas kalpo, lai tos aizsargātu pret plēsējiem. Līdz ar to ir tikai daži dzīvnieki, kas barojas ar jūras ežiem. Tas ir kalāns, vilku zutis un dažas zivis, kā arī jūras ezis ir delikatese uz cilvēka galda. Ja saduras ar jūras eža adatām, ievainojums ir sāpīgs, bet nav bīstams. Adatu garums parasti ir 1—3 cm un 1—2 mm diametrā. Adatas gals ir viegli noapaļots. Karību garadatu jūras ezim (Diadema antillarum), kas dzīvo Karību jūrā, ir tievas, garas un salīdzinoši bīstamas adatas. Adatu garums var sasniegt 30 cm.

Ekoloģija labot šo sadaļu

 
Jūras ezi izēd putnzivs (Labridae)
 
Jūras ezis servēts japāņu gaumē ar vasabi

Ja jūras ežu daudzums netiek kontrolēts, tie spēj jebkuru brūnaļģu audzi pārvērst par tuksnesi. Jūras eži barojas ar aļģu zemākajām daļām, tādējādi tās tiek atkostas no saknēm, un aļģes brīvi aizpeld. Gar Ziemeļamerikas krastiem atjaunojot kalānu kolonijas, ir dramatiski uzlabojusies jūras piekrastes ekosistēma kopumā.[2]

Jūras eži cilvēku pārtikā labot šo sadaļu

Daudzās pasaules virtuvēs jūras eži ir iecienīta delikatese.[3] Vidusjūras tautu virtuvēs lieto violetos jūras ežus (Paracentrotus lividus), kurus bieži ēd jēlus, apslacinot tikai ar citrona sulu.[4] Bet to iecep arī omletēs, pievieno zivju zupām, mērcēm un citiem ēdieniem. Čīlē šo jūras ezi ēd jēlu ar citronu, sīpoliem un olīveļļu.

Zaļais jūras ezis (Strongylocentrus droebachiensis), kas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļos, arī ir ēdams jūras ezis, bet tas nav populārs. Šo jūras ezi pamatā ēd Japānā, bet kā delikatesi no seniem laikiem to ēd Orkneju salās. Tur zaļo jūras ezi mēdz lietot sviesta vietā. Pie ēdamiem jūras ežiem var pieskaitīt zīmuļveidīgo jūras ezi Cidaris tribuloides, milzu sarkano jūras ezi (Strongylocentrotus franciscanus), Jaunzēlandes jūras ezi (Evechinus chloroticus).

Sistemātika labot šo sadaļu

Klase Jūras eži (Echinoidea)[5]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Baumiller, T. K. (2008). "Crinoid Ecological Morphology". Annual Review of Earth and Planetary Sciences 36: 221–249. doi:10.1146/annurev.earth.36.031207.124116
  2. «Aquatic Species at Risk - Species Profile - Sea Otter». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. janvārī. Skatīts: 2008. gada 23. janvārī.
  3. Alan Davidson, Oxford Companion to Food
  4. for Puglia, Italy: Touring Club Italiano, Guida all'Italia gastronomica, 1984, p. 314; for Alexandria, Egypt: Claudia Roden, A Book of Middle Eastern Food
  5. ADW: Echinoidea: Classification

Ārējās saites labot šo sadaļu