Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no grieķu: γυμνός gymnós — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
| Kailsēkļi Gymnospermae | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
 Kailsēkļi Vikikrātuvē | |
Izcelsme Labot
Kailsēkļi ir sena augu grupa, kas parādījās Karbona ģeoloģiskajā periodā pirms apmēram 350 miljoniem gadu, sevišķi izplatīti kailsēkļi bija vēlajā paleozojā un mezozojā, pārdzīvojot Krīta-terciāra masveida izmiršanu pirms 65,5 miljoniem gadu. Šajā laikā notika kalnu veidošanās, sauszemes pacelšanās un kļuva sausāks klimats, tad paparžaugus nomainīja kailsēkļi.
Raksturojums Labot
Tie ir Mikrosporas attīstās mikrosporangijos, kas atrodas uz mikrosporofiliem. Megasporas attīstās megasporangijos, kas atrodas uz megasporofiliem. Mikrosporas un megasporas atšķirās ārēji ar izmēriem un pēc uzbūves. Vairumam kailsēkļu mikrosporofili un makrosporofili sakopoti strobilos. Vairumam kailsēkļu strobili ir viendzimuma: sastāv no mikro vai makrosporofiliem. Mikrostrobili atbilst mikrosporofītiem, makrostrobili — makrosporofītiem. Kailsēkļu gametofīti, gan sievišķie, gan vīrišķie, ir stipri reducēti. Sievišķais gametofīts saistīts ar sporofītu, kas attīstās sēklaizmetnī. Reducētie vīrišķie gametofīti pilngatavību sasniedz mikrosporangijos. Kailsēkļus pārstāv galvenokārt koki, krūmi, liānas. Lapas ir skujas, ļoti variē, dažādas pēc skaita, izmēriem, morfoloģiskās un anatomiskās uzbūves. Pazīstamas apmēram 700 sugas, kas aug galvenokārt ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
Klasifikācija Labot
Pie kailsēkļiem pieder skujkoki (Pinophyta), ginki (Ginkgophyta), cikadejas (Cycadophyta) un Gnetophyta.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kailsēkļi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |