Amonīti

Amonīti (Ammonoidea) ir izmirušu jūras galvkāju apakšklase, kas dzīvoja no devona līdz krīta periodam un izmira krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā. Mezozojā tā bija viena no skaitliski visbagātākajām jūras organismu grupām, un tādēļ savas daudzveidības dēļ (virs 5000 sugām) ir pieskaitāmi nozīmīgākajām mezozoja vadfosilijām. Amonīti ir sastopami arī Latvijas teritorijā (Dienvidkurzemē juras nogulumos).

Amonīti Ammonoidea Zittel, 1884
Amonīta (Phylloceras) rekonstrukcija
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Virstips	Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips	Gliemji (Mollusca)
Klase	Galvkāji (Cephalopoda)
Apakšklase	Amonīti (Ammonoidea)
Iedalījums
†Agoniatitida †Ammonitida †Ceratitida †Clymeniida †Goniatitida †Prolecanitida
Amonīti Vikikrātuvē

Apraksts

Čaula pārsvarā planospirāliska, bet var būt arī citas formas (taisna, saliekta, āķveidīga, spirāliski-koniska u.t.t.). Dzīvojamā kamera sastāda no ½ līdz 1,5-2 vijumiem. Protokonhs lodveida formā. Sifons sākas ar lodveida paplašinājumu (cekumu) un no iekšpuses pie protokonha stiprinās ar prosifonu. Pirmajos vijumos sifons var variēt no centrālā līdz marginālajam. No otrā-trešā vijuma ieņem ventrāli marginālu stāvokli. Izņēmums ir vēlā devona klimenīdu kārtas pārstāvji ar dorsālu sifona izvietojumu. Sifons ir plāns; septālās caurulītes variē no īsām līdz garām, paleozoja formām - retrohoanītiskas, t.i. vērstas atpakaļ (līdzīgi kā nautiloīdiem). Mezozoja formām prohoanītiskas (vērstas uz priekšu).

Čaulas septas (kameru starpsienas) savienojas ar čaulu nevis pa vienkāršu līniju (kā nautiloīdiem), bet pa komplicētu līkumainu līniju, sauktu par šuves līniju. Šo līniju var veidot dažāda veida locījumi, kuru rezultātā ir izdalīti četri šuves līniju tipi: agoniatītu, goniatītu, ceratītu un amonītu. Čaulas atvere tika noslēgta ar kaļķa vāciņiem - aptihām. Žokļi un radulas pēc sava uzbūves tipa ir līdzīgi kā divžauņiem. Tiem bija arī tintes maiss. Čaula no ārpuses bija gluda vai skulpturēta un varēja sasniegt divus metrus diametrā.

Attīstība

Attīstība, domājams, bija tieša bez kāpura stadijas. No olas izšķīlās amonitella ar protokonhu un pirmo vijumu, kur atradās dzīvojamā un viena vai divas hidrostatiskās kameras. Olas bija sīkas un to bija daudz. Amonitellas čaula un pirmās divas septas veidotas no prizmatiskā slāņa, visi turpmākie vijumi sastāv no trim slāņiem: diviem prizmatiskajiem slāņiem un plātņainā slāņa starp tiem. Visas septas, izņemot divas pirmās, sastāv tikai no plātņainā slāņa.

Amonītu čaulas ar dažādas sarežģītības pakāpes šuves līnijām.

Dzīvesveids un ekoloģija

Lielākā amonītu daļa pieskaitāma nektonam, t.i. ūdenī brīvi peldoši organismi. Dažas heteromorfas formas bija bentosa organismi. Barojās, aktīvi medījot laupījumu. Tie bija stenohalīdi organismi un dzīvoja tikai noteikta sāļuma apstākļos. Labākie peldētāji starp amonītiem bija tādi, kam čaulai bija ķīļveida forma (piemēram Cardioceras), jo šāda forma samazināja ūdens pretestību. Daudzi paleontologi uzskata, ka sarežģīta šuves līnija izveidojusies pielāgojoties straujām vertikālām kustībām (eiribātiskam dzīvesveidam), jo tādai šuves līnijai ir lielāks laukums un, attiecīgi, labāk lielāku stiprību čaulai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amonīti.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)