Divdīgļlapji

Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums:

• dīglim ir divas dīgļlapas,
• dīgļsakne izaug par galveno sakni, no kuras atiet sānsaknes; visbiežāk ir mietsaknes sistēma,
• lapas vienkāršas vai saliktas, ar tīklveida dzīslojumu,
• zieda daļu skaits dalās ar 5, retāk ar 4,
• stumbrs, augam augot, paresninās, jo vadaudu kūlīši ir vaļēji — ar kambiju, kas nodrošina stumbra vai saknes sekundāro augšanu.

Divdīgļlapji
Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Iedalījums
Rožu apakšklase (Rosidae) Asteru apakšklase (Asteridae) u.c.

Tomēr ir jāatzīmē, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, mazpurenītēm ir tikai viena dīgļlapa, ceļtekām lokveida dzīslojums utt. Magnoliopsidi bieži vien satur dažādas specifiskas, atsevišķām dzimtām raksturīgas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, vitamīnus un citas), tāpēc tos bieži vien lieto medicīnā, kā ārstnieciskus augus. Klasē ir daudz dažādu endēmisku sugu.

Divdīgļlapju klasē ir apmēram 200 000 sugu un 280 dzimtu; Latvijā konstatētas 90 dzimtas un virs 1325 sugu.

Sistemātika

APG IV sistēma

Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), divdīgļlapju vieta segsēkļu (Magnoliophyta jeb Angiospermae) kladifikācijā ir šāda:

Segsēkļi

Amborellales       Nymphaeales (ūdensrožu kārta)       Austrobaileyales   "serdes" segsēkļi (angļu: core angiosperms)   Chloranthales   Magnolijveidīgie (Magnoliidae)     Magnoliales (magnoliju kārta)     Laurales         Piperales (piparu kārta)     Canellales         viendīgļlapji   Acorales (kalmju kārta)       Alismatales (cirveņu kārta)       Petrosaviales         Pandanales (pandānu kārta)     Dioscoreales (dioskoreju kārta)         Liliales (liliju kārta)       Asparagales (sparģeļu kārta)   Commelinidae   Arecales (palmu kārta)       Poales (graudzāļu kārta)       Commelinales     Zingiberales (ingveraugu kārta)                         Ceratophyllales   īstie divdīgļlapji   Ranunculales (gundegu kārta)       Proteales (proteju kārta)       Trochodendrales       Buxales   "serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots) (turpinājums↓)

"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)

Gunnerales   Pentapetalae   Dilleniales   Rožveidīgo "superklada" (angļu: superrosids)   Saxifragales (akmeņlauzīšu kārta)   Rožveidīgo klada (Rosidae)   Vitales (vīnkoku kārta)     Fabidae   Zygophyllales         Fabales (pākšaugu kārta)       Rosales (rožu kārta)       Fagales (dižskābaržu kārta)     Cucurbitales (ķirbju kārta)             Celastrales (kokžņaudzēju kārta)       Malpighiales (malpīgiju kārta)     Oxalidales (zaķskābeņu kārta)           Malvidae     Geraniales (gandreņu kārta)     Myrtales (miršu kārta)         Crossosomatales       Picramniales       Sapindales (ziepjkoku kārta)       Huerteales       Brassicales (krustziežu kārta)     Malvales (malvu kārta)                     Asterveidīgo "superklada" (angļu: superasterids)   Berberidopsidales       Santalales       Caryophyllales (neļķu kārta)   Asterveidīgo klada (Asteridae)   Cornales       Ericales (viršu kārta)     Campanulidae   Aquifoliales       Asterales (asteru kārta)     Escalloniales       Bruniales       Apiales       Dipsacales (dipsaku kārta)     Paracryphiales             Lamiidae   Icacinales       Metteniusales       Garryales       Boraginales     Gentianales (genciānu kārta)     Vahliales     Lamiales (panātru kārta)     Solanales (nakteņu kārta)

Agrākā klasifikācija

Agrāk divdīgļlapju klasi dalīja 7 apakšklasēs (šajā uzskaitījumā iekļautas tikai Latvijā izplatītās dzimtas).

Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)

• Magnoliju apakšklase (Magnoliidae)
  • Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
    • Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
    • Raglapju dzimta (Ceratophyllaceae)
  • rinda Piparu rinda (Piperales)
    • Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae)
• Gundegu apakšklase (Ranunculidae)
  • Gundegu rinda (Ranunculales)
    • Gundegu dzimta (Ranunculaceae)
    • Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
  • Magoņu rinda (Papaverales)
    • Magoņu dzimta (Papaveraceae)
• Burvjlazdu apakšklase (Hamamelididae)
  • Dižskābaržu rinda (Fagales)
  • Purvmiršu rinda (Myricales)
    • Purvmiršu dzimta (Myricaceae)
• Neļķu apakšklase (Caryophyllidae)
  • Sūreņu dzimta (Polygonacee)
  • Naktsziežu dzimta (Nyctaginaceae)
  • Portulaku dzimta (Portulacaceae)
  • Neļķu dzimta (Caryophyllaceae)
  • Balandu dzimta (Chenopodiaceae)
  • Amarantu dzimta (Amaranthaceae)
  • Sīkeglīšu dzimta (Elatinaceae)
  • Limoniju dzimta (Plumbaginaceae)
• Dilēniju apakšklase (Dilleniidae)
  • Viršu rinda (Ericales)
    • Ēriku dzimta (Ericaceae)
    • Ziemciešu dzimta (Pyrolaceae)
    • Visteņu dzimta (Empetraceae)
    • Prīmulu dzimta (Primulaceae)
  • Malpīgiju rinda (Malpighiales)
    • Asinszāļu dzimta (Clusiaceae) (Guttiferae)
    • Vītolu dzimta (Salicaceae)
  • rinda Brassicales
    • Krustziežu dzimta (Brassicaceae) (Cruciferae)
  • Vijolīšu dzimta (Violaceae)
  • Klinšrožu dzimta (Cistaceae)
  • Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae)
  • Rezēdu dzimta (Resedaceae)
  • Malvu dzimta (Malvaceae)
  • Liepu dzimta (Tiliaceae)
  • Timēliju dzimta (Thymelaeaceae)
• Rožu apakšklase (Rosidae)
  • Rožu rinda (Rosales)
    • Gobu dzimta (Ulmaceae)
    • Kaņepju dzimta (Cannabaceae)
    • Nātru dzimta (Urticaceae)
    • Rožu dzimta (Rosaceae)
  • Pākšaugu rinda (Fabales)
    • Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) (Leguminosae, Papilionaceae)
    • Ziepenīšu dzimta (Polygalaceae)
  • Santalu rinda (Santalales)
    • Santalkoku dzimta (Santalaceae)
  • Lorantu dzimta (Loranthaceae)
  • Raseņu dzimta (Droseraceae)
  • Biezlapju dzimta (Crassulaceae)
  • Akmeņlauzīšu dzimta (Saxifragaceae)
  • Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae)
  • Atāleņu dzimta (Parnassiaceae)
  • Hortenziju dzimta (Hydrangeaceae)
  • Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae)
  • Gerāniju dzimta (Geraniaceae)
  • Linu dzimta (Linaceae)
  • Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae)
  • Kļavu dzimta (Aceraceae)
  • Balzamīņu dzimta (Balsaminaceae)
  • Celastru dzimta (Celastraceae)
  • Pabērzu dzimta (Rhamnaceae)
  • Vīnkoku dzimta (Vitaceae)
  • Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae)
  • Vējmietiņu dzimta (Lythraceae)
  • Ezerriekstu dzimta (Trapaceae)
  • Naktssveču dzimta (Onagraceae)
  • Halorāgu dzimta (Haloragaceae)
  • Skujeņu dzimta (Hippuridaceae)
  • Kizilu dzimta (Cornaceae)
  • Arāliju dzimta (Araliaceae)
  • Čemurziežu dzimta (Apiaceae) (Umbelliferae)
  • Olīvu dzimta (Oleaceae)
• Asteru apakšklase (Asteridae)
  • Genciānu rinda (Gentianales)
  • Nakteņu rinda (Solanales)
  • Panātru rinda (Lamiales)
  • Ūdenīšu rinda (Callitrichales)
  • Ceļteku rinda (Plantaginales)
  • Cūknātru rinda (Scrophulariales)
  • Pulkstenīšu rinda (Campanulales)
  • Rubiju rinda (Rubiales)
  • Dipsaku rinda (Dipsacales)
  • Kaliceru rinda (Calycerales)
  • Asteru rinda (Asterales)

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)