Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase,[1] pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu. Šajā grupā ietilpst apmēram 96% no visām pasaules zivju sugām.[2] Tā ir ne tikai lielākā zivju taksonomiskā vienība, bet arī lielākā mugurkaulnieku grupa.
| Kaulzivis Osteichthyes (Huxley, 1880) | |
|---|---|
 Līdaka (Esox lucius) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Iedalījums | |
| |
 Kaulzivis Vikikrātuvē | |
Nozīmīgākās kārtas ir siļķveidīgās zivis (Atlantijas siļķe, sardīne un brētliņa), lašveidīgās zivis (keta, kuprlasis un lasis), mencveidīgās zivis (menca, navaga un pikša), plekstveidīgās zivis (plekste un paltuss) u.c.
Morfoloģija
labot šo sadaļu
Kaulzivīm skelets var būt vai nu kaula vai skrimšļa, turklāt skrimšļa skeletam vienmēr ir attīstīti segkauli. Galvaskauss var būt hiostilisks, amfistilisks vai autostilisks. Aste — heterocerkāla, homocerkāla vai dificerkāla. Horda attīstīta tikai dīgļiem. Pieaugušām kaulzivīm starp mugurkaula skriemeļiem ir hordas atliekas.
Visām kaulzivīm ir žaunas. Daudzām sugām tās ir vienīgais vai galvenais elpošanas orgāns. Dažām sugām ir arī plaušas, kas veidojas kā barības vada priekšējā nodalījuma ventrālās sienas izaugums. Ir sugas, kuras elpo caur ādu un/vai gremošanas sistēmu — zarnām vai kuņģi.[4] Žaunām ir pieci pāri spraugu. Žaunu starpsienas ir rudimentāras. Žaunu spraugas pārsedz kopīgs žaunu vāks, kurā vienmēr ir ādas kauli. Tas nodrošina efektīvāku žaunu darbību. Āda klāta ar ganoīdām, kosmoīdām vai kaula zvīņām, bet nekad nav sastopamas plakoīdās zvīņas. Peldpūslis veidojas kā barības vada sākumdaļas mugurējās sienas izaugums. Atsevišķām sugām peldpūslis ir reducējies.
Apaugļošanās lielākajai daļai ir ārējā. Gadījumos, kad ir iekšējā apaugļošanās, par kopulācijas orgānu kalpo pārveidota anālās spuras daļa, bet ne vēdera spura, kā skrimšļzivīm. Olām (ikriem) nav blīvas ragvielas kapsulas.
Lielākās un mazākās kaulzivis
labot šo sadaļu
Vislielākā no visām kaulzivīm pasaulē ir mēnesszivs (Mola mola), kuras garums var būt nedaudz vairāk nekā 3 metri, bet svars 2,5 tonnas.[5] Toties garākā kaulzivs ir siļķu karalis (Regalecus glesne), kuras vidējais garums ir 8 m, bet pēc neapstiprinātiem datiem ir bijis arī 17 m garš siļķu karalis.[6] Vismazākā kaulzivs ir Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica). Tās ķermeņa garums mazākajiem pieaugušajiem īpatņiem var būt tikai 7,9 mm.[7] Saldūdens lielākā kaulzivs ir Amazonē dzīvojošā arapaima (Arapaima gigas), kuras ķermeņa garums sasniedz 2,5 m un svars 200 kg.[8]
Tomēr visu laiku lielākā kaulzivs, kas pārspēj ikvienu mūsdienās dzīvojošo kaulzivi, ir aizvēsturiskā Leedsichthys problematicus. Tās ķermeņa garums ir bijis 9—10 metri.[9]
Sistemātika
labot šo sadaļuKaulzivju megaklase (Osteichthyes)[1]
- virsklase: Daivspurzivis (Sarcopterygii)
- klase: Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha)
- klase: Ripidistijas (Rhipidistia)
- apakšklase: Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha)
- apakšklase: Četrkājveidīgie (Tetrapodomorpha)
- virsklase: Starspurzivis (Actinopterygii)
- klase: Kladistijas (Cladistia)
- klase: Starspures (Actinopteri)
- apakšklase: Modernās kaulzivis (Neopterygii)
- apakšklase: Skrimšļa ganoīdzivis (Chondrostei)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 14. februārī.
- ↑ «Bony Fishes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 27. martā.
- ↑ Guiyu: The Oldest Articulated Osteichthyan
- ↑ Helfman, G.S.; Facey, D.E (1997), The Diversity of Fishes, Blackwell Sciences
- ↑ Sporadic die-off of Mola mola in Monterey Bay November 2012, (2009)
- ↑ Oarfish, Regalecus glesne
- ↑ FishBase: Paedocypris progenetica
- ↑ «Arapaima gigas the largest freshwater fishes in the world». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. janvārī. Skatīts: 2013. gada 27. martā.
- ↑ Liston, JJ, Steel, L & Challands, TJ (2005). Lured by the Rings: Growth structures in Leedsichthys. In: Poyato-Ariza FJ (ed) Fourth International Meeting on Mesozoic Fishes - Systematics, Homology and Nomenclature, Extended Abstracts. Servicio de Publicaciones de la Universidad Autónoma de Madrid/UAM Ediciones, Madrid, pp 147–149.