Šis raksts ir par seno kontinentu. Par polārstaciju skatīt rakstu Gondvana (polārstacija).

Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija). Pastāvēja aptuveni no 510 miljonus gadu līdz 180 miljonus gadu senai pagātnei. Iekļāva sevī lielāko daļu no mūsdienu Dienvidu puslodes sauszemes — Āfriku, Dienvidameriku, Antarktīdu un Austrāliju, kā arī Indostānas un Arābijas tektoniskos blokus, kas mūsdienās ir pārvietojušies uz Ziemeļu puslodi.

Gondvāna izveidojās pirms aptuveni 750—530 miljoniem gadu un ilgu laiku atradās ap Dienvidpolu. Agrīnajā paleozojā tā pakāpeniski pārvietojās uz ziemeļiem un pirms aptuveni 360 miljoniem gadu savienojās ar Ziemeļamerikas-Skandināvijas kontinentu gigantiskajā Pangejas superkontinentā.

Juras periodā pirms aptuveni 180 miljoniem gadu Pangeja sadalījās, izveidojot Gondvānu dienvidos un Laurāziju ziemeļos, ko šķīra Tētijas okeāns.[1] Pēc 30 miljoniem gadu Gondvāna pati sadalījās mūsdienu kontinentos. Sākumā sadalījās divās daļās, no kurām viena iekļāva mūsdienu Āfriku un Dienvidameriku, bet otra — Austrāliju, Antarktīdu un Indostānas pussalu. Mūsdienu kontinentu formēšanās beigusies pirms 70—80 miljoniem gadu.

Gondvānai nosaukumu devis austriešu ģeologs Eduards Ziss pēc Gondvānas reģiona (no sanskrita — ‘Gondu mežs’) centrālajā Indijā, kur tika pētīti permatriasa periodu nogulumieži.

  1. Greg Houseman. «Dispersal of Gondwanaland». University of Leeds. Skatīts: 2008. gada 21. oktobris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu