Karbonskābes

Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH. Šķīdumā H atoms var tikt atšķelts, veidojot ūdeņraža jonu jeb protonu.

Karbonskābju vispārīga struktūrformula

Karbonskābju iedalījumsLabot

Pēc ogļūdeņraža atlikuma:
- Piesātinātās karbonskābes (taukskābes)
- Nepiesātinātās karbonskābes
- Aromātiskās karbonskābes
Pēc karboksilgrupu skaita
- Vienvērtīgās
- Vairākvērtīgās
Pēc aizvietotājiem ogļūdeņraža atlikumā:
- Aminoskābes - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu
- Hidroksikarbonskābes - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu
- Halogēnkarbonskābes - viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar halogēna atomu.

Aminoskābju molekulās, ja starp karboksilgrupu un aminogrupu ir pietiekoši liels attālums (pietiekoši gara oglekļa atomu virkne), var izveidoties iekšmolekulārais sāls (betaīns).

Ja karboksilgrupas hidroksilgrupu aizvieto ar aminogrupu, iegūst amīdu, ja to hidroksilgrupu aizvieto ar halogēna atomu, iegūst halogēnanhidrīdu, ja no divām karboksilgrupām atšķeļ ūdeni, iegūst anhidrīdu.

Fizikālās īpašībasLabot

Vienkāršākās piesātinātās karbonskābes ir mazviskozi šķidrumi ar asu smaku, tālākās - eļļaini šķidrumi ar nepatīkamu smaku. Sākot no kaprīnskābes (piesātinātā karbonskābe ar 10 oglekļa atomiem molekulā), augstākās karbonskābes ir cietas vielas bez smaržas. Ūdenī neierobežoti šķīst tikai skudrskābe, etiķskābe un propionskābe; tālākajām skābēm šķīdība strauji samazinās. Taukskābes ir ūdenī nešķīstošas.

Kušanas temperatūra karbonskābēm pieaug līdz ar oglekļa atomu skaitu molekulā, taču šis pieaugums nav vienmērīgs. Karbonskābēm, kurām oglekļa atomu skaits molekulā ir pāra skaitlis, kušanas temperatūra ir augstāka nekā aiz tām sekojošām karbonskābēm, kam oglekļa atomu skaits ir par vienu lielāks (nepāra skaitlis). Šāda savdabīga pāra un nepāra karbonskābju atšķirība parādās ne tikai kušanas temperatūrās, bet arī to ķīmiskajās un bioloģiskajās īpašībās.