Karbonskābes

Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH. Šķīdumā H atoms var tikt atšķelts, veidojot ūdeņraža jonu jeb protonu.

Karbonskābju vispārīga struktūrformula

Karbonskābju iedalījumsLabot

  • Pēc ogļūdeņraža atlikuma:
    • Piesātinātās karbonskābes (taukskābes)
    • Nepiesātinātās karbonskābes
    • Aromātiskās karbonskābes
  • Pēc karboksilgrupu skaita
    • Vienvērtīgās
    • Vairākvērtīgās
  • Pēc aizvietotājiem ogļūdeņraža atlikumā:

Aminoskābju molekulās, ja starp karboksilgrupu un aminogrupu ir pietiekoši liels attālums (pietiekoši gara oglekļa atomu virkne), var izveidoties iekšmolekulārais sāls (betaīns).

Ja karboksilgrupas hidroksilgrupu aizvieto ar aminogrupu, iegūst amīdu, ja to hidroksilgrupu aizvieto ar halogēna atomu, iegūst halogēnanhidrīdu, ja no divām karboksilgrupām atšķeļ ūdeni, iegūst anhidrīdu.

Fizikālās īpašībasLabot

Vienkāršākās piesātinātās karbonskābes ir mazviskozi šķidrumi ar asu smaku, tālākās - eļļaini šķidrumi ar nepatīkamu smaku. Sākot no kaprīnskābes (piesātinātā karbonskābe ar 10 oglekļa atomiem molekulā), augstākās karbonskābes ir cietas vielas bez smaržas. Ūdenī neierobežoti šķīst tikai skudrskābe, etiķskābe un propionskābe; tālākajām skābēm šķīdība strauji samazinās. Taukskābes ir ūdenī nešķīstošas.

Kušanas temperatūra karbonskābēm pieaug līdz ar oglekļa atomu skaitu molekulā, taču šis pieaugums nav vienmērīgs. Karbonskābēm, kurām oglekļa atomu skaits molekulā ir pāra skaitlis, kušanas temperatūra ir augstāka nekā aiz tām sekojošām karbonskābēm, kam oglekļa atomu skaits ir par vienu lielāks (nepāra skaitlis). Šāda savdabīga pāra un nepāra karbonskābju atšķirība parādās ne tikai kušanas temperatūrās, bet arī to ķīmiskajās un bioloģiskajās īpašībās.

Ķīmiskās īpašībasLabot

2 CH3COOH + Mg → (CH3COO)2Mg + H2
CH3COOH + NaOH → CH3COONa + H2O
  • Karbonskābes var izspiest vājākas skābes no to sāļiem:
CH3COOH + NaHCO3 → CH3COONa + H2CO3 (H2CO3 pēc tam sadalās par ogļskābo gāzi un ūdeni)
  • Skāba katalizatora klātienē karbonskābes reaģē ar spirtiem, veidojot esterus:
CH3COOH + СН3СН2ОН → CH3COOСН2СН3 + H2O
  • Karsējot karbonskābju amonija sāļus, veidojas karbonskābju amīdi:
CH3COONH4 → CH3CONH2 + H2O
  • Karbonskābes var reducēt, t.i. parvērst tās spirtos, izmantojot LiAlH4.

Pazīstamākās skābesLabot

Alkilkarbonskābes

Etiķskābe
Skudrskābe - vienkāršākā karbonskābe
Sviestskābe
Benzoskābe - vienkāršākā aromātiskā karbonskābe
Akrilskābe - vienkāršākā nepiesātinātā karbonskābe

Hidroksikarbonskābes

Salicilskābe
Citronskābe

Vairākvērtīgās karbonskābes

Ftalskābe
Skābeņskābe - vienkāršākā vairākvērtīgā karbonskābe
Adipīnskābe

Skatīt arīLabot