Propionskābe

Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH₃CH₂COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm. Propionskābe ir trešā vienkāršākā karbonskābe. Propionskābe ir caurspīdīgs šķidrums ar asu smaku. Līdzīgi etiķskābei, propionskābes molekulas veido dimērus. Propionskābes sāļus un esterus sauc par propionātiem.

Propionskābe
Propionskābes struktūrformula Propionskābes molekulas modelis
Ķīmiskā formula	CH3CH2COOH
Molmasa	74,08 g/mol
Blīvums	990 kg/m3
Kušanas temperatūra	-21 °C (252 K)
Viršanas temperatūra	141 °C (414 K)

Vēsture

Propionskābe pirmo reizi aprakstīta 1844. gadā kā cukura sadalīšanās produkts.

Atrašanās dabā

Veidojas dažādos rūgšanas procesos. Atrodama neattīrītā "koka etiķī".

Uz cilvēka ādas un sviedru dziedzeros var dzīvot baktērijas Propionibacterium acnes, kas izstrādā propionskābi un var radīt ādas slimības (izsitumus, pinnes).

Iegūšana

Iegūst, oksidējot propilspirtu ar hromskābi.

Rūpnieciski iegūst, oksidējot propionaldehīdu ar gaisa skābekli mangāna vai kobalta jonu klātienē:

CH₃CH₂CHO + ½O₂ → CH₃CH₂COOH

Propionskābe rodas arī kā blakusprodukts etiķskābes ražošanā.

Izmantošana

Propionskābei piemīt antibiotiskas īpašības. Amonija, kalcija un nātrija sāļu veidā to lieto kā pārtikas konservantu.

Lieto arī ķīmiskajā rūpniecībā (celulozes šķiedru, pesticīdu, farmācijas produktu ražošanā). Propionskābes esterus lieto kā šķīdinātājus un smaržvielas.