Sviestskābe

ķīmisks savienojums

Sviestskābe3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Sviestskābe ir bezkrāsains šķidrums ar veca sviesta smaku. Zīdītāji ar labu ožu (piemēram suņi) to spēj saost pie koncentrācijas gaisā 10 ppb (miljardās daļas) savukārt cilvēks — 10 ppm (miljonās daļas). Sviestskābes sāļus un esterus sauc par butirātiem (grieķu: būtyron — sviests). Sviestskābei ir struktūrizomērsizosviestskābe. Sviestskābe pārtikā ir sastopama sviestā, Parmezāna sierā un dažādos citos raudzētos produktos.

Sviestskābe
Butyric acid acsv.svg
Sviestskābes struktūrformula
Butyric-acid-3D-balls.png
Sviestskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi n-butānskābe, propānkarbonskābe
Ķīmiskā formula С3Н7СООН
Molmasa 88,10 g/mol
Blīvums 959 kg/m3
Kušanas temperatūra −7,9 °C
Viršanas temperatūra 163,5 °C

Veidošanās dabāLabot

Dabā sviestskābi sintezē obligāti anaerobi mikroorganismi anaerobās fermentācijas procesā. Šo metabolisma ceļu 1861. gadā atklāja Luijs Pastērs. Sviestskābi sintezējošo baktēriju sugu piemēri: