Kandavas draudzes novads

Kandavas draudzes novads jeb Kandavas ķirspēle^[1] (vācu: Kirchspiel Kandau) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Kandavas draudzes novads 1859. gada kartē.

Kandavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Tagad bijušā Kandavas draudzes novada teritorija ietilpst ne tikai Tukuma novadā, bet arī Talsu novadā.

Kandavas draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841) labot šo sadaļu

Kandavas luterāņu baznīca un mācītājmuiža, filiāle Pēterciema-Balgales baznīca
Engures baznīca, filiāles — Mērsraga baznīca un Dzirciema baznīca
Zemītes baznīca, filiāle Remtes baznīca
Lamiņu katoļu baznīca

Kandavas luterāņu baznīca (2000)
Balgales baznīca (2000)
Engures baznīca (2015)
Mērsraga baznīca (2015)
Dzirciema baznīca (2001)
Zemītes baznīca (2010)
Remtes baznīca (2015)
Lamiņu katoļu baznīca
Kandavas mācītājmuiža (pirms 1928)

Muižas Kandavas draudzes novadā (1841) labot šo sadaļu

Atsauce:^[1]

Kroņa muižas labot šo sadaļu

Kandavas pilsmuiža (Amt Kandau),

Daigones muiža (Deguhnen),

Dzirciema muiža (Selgerben),
Engures muiža (Angern).

Privātās muižas labot šo sadaļu

Remtes muiža (Remten) ar divām pusmuižām — Jaunmuižu (Neuhof) un Kazupes muižu (Kasuppen) Jaunpils draudzes novadā,
Zantes muiža (Santen) ar Mazzantes pusmuižu (Klein-Santen),
Plāņu muiža (Plahnen) ar Jaunmuižas (Neuhof) pusmuižu,
Jaundziru muiža (Neu-Dsirren) ar Vecdziru pusmuižu (Alt-Dsirren),
Zemītes muiža (Samiten) ar divām pusmuižām — Laukmuižu (Feldhof) un Valmaņu pusmuižu (Wallmann),
Aizdzires muiža (Adsirn) ar Leiershof un Riebiķu (Rehberg) pusmuižām,
Kukšu muiža (Kukschen) ar Galenieku pusmuižu (Endenhof),
Pūres muiža (Puhren) ar četrām pusmuižām — Mūrmuižu (Gemauerhof), Jauno pusmuižu (Neuhof), Beķermuižu (Bäkkerhof) un Viljetes pusmuižu (Wiljatten),
Rūmenes muiža (Ruhmen) ar Tīļas pusmuižu (Tielenhof),

Neivakenes muiža (Neuwakken) ar Lēdas pusmuižu (Lehden),
Sknābes muiža (Sknaben),
Strazdes muiža (Strasden) ar Mazstrazdes (Klein-Strasden) un Saulīšu (Sophienhof) pusmuižām Talsu draudzes novadā,
Jaunāmuiža (Neuhof),
Dursupes muiža (Dursuppen) ar Mazdursupes pusmuižu (Klein-Dursuppen),
Balgales muiža (Ballgaln) ar Vecmuižnieku (Petendorf) pusmuižu,
Galtenes muiža (Galten),
Oksles muiža (Ohxeln) ar Pelciku pusmuižu (Pelzikken),
Cēres muiža (Zehren),

Putnēnmuiža (Puttnen),
Zentenes muiža (Senten),
Līves muiža (Lievenhof) ar Lamiņu (Lammingen) un Vildenes (Wilden) pusmuižu,
Silmuiža (Sillen),
Rindzeles muiža (Rindseln) ar Mazrindzeles (Klein-Rindseln) pusmuižu,
Rideļu muiža (Riddelsdorf),
Valtermuiža (Waltersdorf),
Mērsraga muiža (Markgrafen).

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Remtes muiža (2012)
Zantes muiža (pirms 1930)
Zemītes muiža (2000)
Zemītes muiža (pirms 1914)
Aizdzires muiža (2001)
Aizdzires muiža (pēc 1920)
Kukšu muiža (2016)
Pūres muiža (2000)
Pūres muiža (pirms 1926)
Rūmenes muiža (2016)
Dursupes muiža (2002)
Strazdes muiža (2011)
Balgales muiža (2002)
Galtenes muiža (2013)
Oksles muiža (2015)
Zentenes muiža (2015)
Rindzeles muiža (2015)

Kandavas draudzes novads (1770)
Kandavas un Tukuma draudžu novadi (ziemeļu daļa, 1798)
Kandavas un Tukuma draudžu novadi (dienvidu daļa, 1798)

Atsauces labot šo sadaļu

↑ ^1,0 ^1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Talsi no [1] (bijušā Kandavas draudzes novada muižu nosaukumi latviski)
Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Mērsrags
Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Engure

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kandavas_draudzes_novads&oldid=3948508"