Eberhards fon Monheims (vācu: Eberhard von Monheim, latīņu: Everhardus a Monheim) bija Livonijas ordeņa mestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata. Jaunākā atskaņu hronika apraksta Rīgas pilsētas aplenkšanu un ieņemšanu 1330. gadā, lietuviešu 1330. gada uzbrukumu Piltenei, kā arī Dobeles (1335) un Tērvetes (1339) piļu ataunošanu aizsardzībai pret žemaišu un lietuviešu iebrukumiem. Eberharda fon Monheima vadībā uz īsu laiku tika iekarota Upītes zeme un piešķirta Livonijas ordeņa Kurzemes kapitulam 1338. gadā.
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".
"Eberhards Monheims, 23. Vācu ordeņa mestris, Kuldīgas komturs, atklāts, nopietns un dievbijīgs kungs, 1327.gadā ieņem mestŗa amatu. Livonijai un ordenim viņš darījis daudz laba. Viņa laikā, izcēlās kaŗš starp ordeni un Rīgas pilsoņiem. Rīdzinieki, aiz brīvības mīlestības, ātri vien apbruņojās, nonāca pie Daugavgrīvas pils, nodedzināja miestu ap pili un nokāva jaunus un vecus, kas mestŗam un ordenim ļoti nepatika. Mestris aplenca Rīgu un ieņēma visus ceļus, lai nevarētu neko pilsētā ievest, kādēļ beidzot Rīgas pilsoņi tika piespiesti lūgt žēlastību, kas arī tika panākts ar landmaršala vidotājību, kaut gan mestri gŗūti nācās pierunāt uz līguma slēgšanu. Rīdzinieki atdeva mestŗam pilsētu, visas savas tiesības, brīvības un privilēģijas un nojauca mūŗus un vārtus. Tas notika Sv.Ģertrūdes dienā, 1330.g. Pēc tam mestris deva viņiem citas privilēģijas un brīvības, uzcēla Rīgas pili un vēl daudz citas pilis.
Kad šis kaŗš bija izbeigts, mestris iebruka krievu ķēniņa Satates zemē, kur laupīja, dedzināja un nokāva iedzīvotājus. Tas notika tādēļ, ka krievu ķēniņš bija sabiedrojies ar leišiem pret Prūsiju. Lietavas ķēniņš (Ģedimins) savukārt bija spiests iesākt kaŗu, ar Livoniju. Mestris steidzās ienaidniekiem pretīm, uzvarēja viņus, daudzus nokāva, pašu ķēniņu ievainoja un pārējos piespieda bēgt. Pēc tādas uzvaras mestris devās uz Šaimaitīju un rīkojās tur tā, ka šamaiši lūdza mieru. Tika noslēgts miers starp leišiem, šamaišiem un Livoniju. Tūlīt pēc tam Pliskavas krievi sacēlās pret ordeni. Mestris devās viņiem pretīm kopā ar grāfu Arensburgu, kuŗš ar daudziem bruņniekiem bija ieradies palīgā. Šī kaŗa laikā bija nepieredzēti auksta ziema, tā ka daudz kristīgo un pagānu nosala.
Šis mestris uzcēla daudz piļu, un zeme viņa valdīšanas laikā pieņēmās lielumā. Par bīskapu Rīgā, 6. pēc skaita, bija brēmietisFridrichs. Kad mestris Eberhards bija valdījis 14 gadu un vecs tapis, viņš atteicās no amata, aizceļoja uz Ķelni, un vēlāk viņu iecēla par Sv.Katrīnas pils komturu".