Talsu draudzes novads

Talsu draudzes novads jeb Talsu ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Talsen) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Tagad bijušā Talsu draudzes novada teritorija ietilpst Talsu novadā.

Talsu draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841) Labot

Atsauce:^[1]

Spāres muiža (Spahren) ar divām pusmuižām — Mazspāres pusmuiža (Klein-Spahren), un Ropiķu pusmuižu (Ropikken),
Kārgadu muiža (Kargadden),
Pastendes muiža (Postenden) ar Vecmuižas (Althof) un Jaunmuižas (Neuhof) pusmuižām,
Stendes muiža (Stenden) ar četrām pusmuižām — Mazstendes (Klein-Stenden), Vīcežu (Vizzehden), Ģibuļu (Gibbeln) un Muneju pusmuižu (Munningen),
Eņģeļu muiža (Engelzeem),

Valdgales muiža (Waldegahlen) ar Nodenes (Noden) un Miegūzes (Megussen) pusmuižām,
Laidzes muiža (Laidsen) ar Rocežu pusmuižu (Rothsehden),
Sārcenes muiža (Sahrzen) ar Jauno pusmuižu (Neuhof),
Klāņu muiža (Klahnen),
Šķēdes muiža (Schehden) ar Kūles pusmuižu (Kuhlen),
Odres muiža (Odern, Seswegen-Odern)
Nurmuiža (Nurmhusen) ar četrām pusmuižām — Jauno (Neuhof), Lādzeres (Ladsern), Pļavu (Plawen) un Vilku pusmuižu (Wolfshof),

Dižsēņu muiža (Sehnjen) ar Mazsēņu pusmuižu (Klein-Sehnjen),
Garlenes (Alt-Gargeln) un Mazgarlenes (Klein-Gargeln) muiža,
Oktes muiža (Ohkten) ar Lībes (Liben) un Annas pusmuižu (Annenhof),
Iģenes muiža (Iggen) ar Aleksandra pusmuižu (Alexandershof),
Vandzenes muiža (Wandsen) ar Skreites (Schrater) un Dārtes (Dorotheenhof) pusmuižām,
Jaunciems (Sillendorf).