Marijas dzirnavas

Marijas dzirnavas, jeb Māras dzirnavas, bija dzirnavas pie tagadējā Māras dīķa, tās bija Rīgas nocietinājumu daļa Pārdaugavā. Sakarā ar Māras dīķa apkārtnes izbūvi 1923.—1924. gadā veco dzirnavu ēku nojauca. Pie Mārupītes iztekas no dīķa saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta.

Vēsture

Rīgas domkapitula nocietinātās dzirnavas pirmo reizi minētas 1226. gadā. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas un Livonijas sabrukuma Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds II Augusts dzirnavas uzdāvināja Andrejam Spillem, kurš 1573. gadā par 3500 sudraba dālderiem tās pārdeva Rīgas pilsētai.

Kad Rīgas pilsēta 1621. gada 16. septembrī padevās zviedriem, Marijas dzirnavām uzbruka lietuviešu karaspēks, kurš vismaz četras reizes mēģināja ieņemt un nodedzināt dzirnavas, taču tajās bija nocietinājušies 15 rīdzinieki, kuri atsituši visus uzbrukumus. Šie notikumi iedvesmojuši Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi", kā arī mākslas filmas "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās" tapšanu.

Otrā Ziemeļu kara (1656—1661) laikā Marijas dzirnavas izpostīja — dzirnavniekam un būvmeistaram Miķelim Glēzeram 1660. gadā tās vajadzēja būvēt no jauna: uzcēla laukakmeņu mūra ēku ar vairākiem ūdensratiem. Nedaudz vēlāk virs dzirnavu ēkas ieejas akmenī izkala Rīgas pilsētas ģerboni.

Dzirnavās pilsētas iedzīvotāji mala miltus līdz pat Pirmajam pasaules karam. 1902. gadā ūdens spēku nomainīja tvaika dzinējs.^[1]

Literatūra

Līgums starp Rīgas rāti un Andreju Spillu par Pārdaugavas (Marijas) dzirnavu pirkšanu. LVVA, 1573. 8. f., 2. apr., 39. l.
Atskaite par Retgerda Fēgezaka (Rötgerdt Vēgesack) Marijas dzirnavās veiktajiem remontdarbiem 1668.-1669. gados. LVVA, 1390. f., 2. apr., 407. l., 145. lp.
Rīgas kases kolēģijas dokumenti par Marijas dzirnavām 1677. gadā. LVVA, 1390. f., 4. apr., 1151. l.
Rīgas pilsētas dzirnavu darbības noteikumi un malšanas takses 1690. gadā. LVVA, 1390. f., 4. apr., 1151. l., 209. lp.
Marijas dzirnavu ēku inventarizācijas protokols 1733. gada 19. oktobrī. LVVA, 1390. f., 2. apr., 402. l., 152. l.
Kvītis par pilsētas kases gada izdevumiem Marijas dzirnavās 1735. gadā. LVVA, 1390. f., 4. apr., 1458. l., 1368.—1396. lp.
Marijas dzirnavu nomas līgums 1742. gadā. LVVA, 1390. f., 2. apr., 407. l., 124. lp.
Marijas dzirnavu nomas maksājumi 1811—1830. gados. LVVA, 1390. f., 4. apr., 963. l., 150. lp.
Mārupītes gultnes virziena maiņas projekts 1885. gadā. LVVA, 2724. f., 1. apr., 1134. l., 3. lp.
Marijas dzirnavu situācijas plāns 1887. gadā. LVVA, 2764. f., 1. apr., 338. l.
Marijas dzirnavu ēku taksācijas protokols 1888. gada 17. oktobrī. LVVA, 2764. f., 2. apr., 418. l.
Marijas dzirnavu dzirnavnieka Vilhelma Dīlmaņa (Dielmann) zvērests — 1690. gada 5. jūnijs. LVVA, 673. f., 1. apr., 1206. l., 9. lp.

Atsauces

↑ Marijas dzirnavas no vesture.eu

Ārējās saites

[1] Marijas dzirnavas no vesture.eu

[1]