Rīgas aplenkums (1656)

1656. gada Rīgas aplenkums no 1656. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim bija pirmais Krievijas caristes mēģinājums iekarot Rīgas pilsētu un pakļaut Daugavas ūdensceļu Otrā Ziemeļu kara laikā.

Rīgas aplenkums (1656)
Daļa no Otrā Ziemeļu kara
Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).
Datums 1656. gada 21. augusts – 5. oktobris Vieta Rīga Iznākums Zviedru uzvara, krievu karaspēks noņēma aplenkumu
Karotāji
Zviedrijas impērija	Krievijas cariste
Komandieri un līderi
Simons Grundels-Helmfelds	Cars Aleksejs Mihailovičs
Spēks
7389	apm. 25 000
Zaudējumi
minimāli	14 000 mirušie (Zviedru aplēses)

Šis raksts ir par 1656. gada Rīgas aplenkumu. Par citām jēdziena Rīgas aplenkums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vēsture

Rīgas aplenkums sākās 22. augustā, un pilsētu aizstāvēja ap 10 000 vīru, to starpā 2000 jātnieku. Uzbrucēju bija ap 30 000, to skaitā ap 8000 tatāru, kalmiku un kazaku jātnieku. Galvenā kara apmetne tika izvietota tagadējā Ķengaraga apkaimē, krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās - pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju artilērija nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz vēlāk nolīdzinātā Kubes kalna (tagad - Esplanādes laukums), tomēr Rīgas cietoksnis bija neieņemams, un 5. oktobrī tika dota pavēle atkāpties.