Benjamiņš Jēgers

Benjamiņš Jēgers;
Personīgā informācija
Dzimis	1915. gada 16. janvārī ; Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	2005. gada 5. maijā (90 gadi); Hiliārda, Ohaio, ASV
Dzīvesbiedre	Margarita Jēgere, dzimusi Ramane
Zinātniskā darbība
Zinātne	Valodniecība, bibliogrāfija
Darba vietas	Jeila Universitāte
Alma mater	Latvijas Universitāte, Getingenes Universitāte
Sasniegumi, atklājumi	Latviešu trimdas izdevumu (1940-1991) bibliogrāfija 4 sējumos

Benjamiņš Jēgers (dzimis 1915. gada 16. janvārī, miris 2005. gada 5. maijā) bija ASV latviešu letonists un bibliogrāfs. Ziemeļilinoisas Universitātes (Northern Illinois University) profesors (1968-1985). Nodarbojās ar latviešu vārdu nozīmes un etimoloģijas un latviešu literatūras pētīšanu.^[1] Tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu zinātniekiem.^[2]

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis 1915. gadā Jelgavā grāmatu izdevēja un žurnālista Haralda Georga Jēgera (1880-1946) un viņa sievas Olgas, dzimušas Melnalksnes, ģimenē. Bērnību un agrīnos skolas gadus viņš pavadīja Liepājā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu turpināja mācības Rīgas pilsētas 32. pamatskolā Torņakalnā (beidza 1929) un Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā (beidza 1933).^[3] 1934. gadā Latvijas Universitātē sāka ģermāņu valodniecības studijas, 1944. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu filoloģijas nodaļu, studēja arī baltu filoloģiju.^[1] Viņa maģistra darbs bija "Glika Bībeles tulkojuma salīdzinājums ar Vulfilas darbu".

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vācijas pilsētu Getingeni, kur turpināja baltu valodu studijas. 1949. gadā ieguva doktora grādu baltu filoloģijā, sanskritā un somugru filoloģijā Getingenes Universitātē par disertāciju Verkannte Bedeutungsverwandschaften baltischer Wörter.

1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. 1953. gadā ieguva maģistra grādu bibliotēku zinībās Kolumbijas Universitātē. Bija bibliotekārs Midlberijas koledžā Vērmontā un Jeila Universitātē. Bija pasniedzējs dažādās universitātēs.^[1] No 1961. līdz 1962. gadam Jēgers bija viesprofesors baltu valodniecībā Lundas Universitātē Zviedrijā, tad vācu valodas un literatūras profesors (1963-1968) Kentukī Centra Koledžā (Centre College of Kentucky) Denvilā un līdz aiziešanai pensijā vācu valodas un vācu vecās literatūras profesors Ziemeļilinoisas Universitātē (Northern Illinois University) Dekalbā (1968-1985). No 1987. gada Jēgers bija akadēmiskās organizācijas „Ramave” rakstu krājuma "Ceļi" redaktors.

Miris 2005. gadā Hiliārdā, Ohaio štatā.

Darbi labot šo sadaļu

Jāņa Reitera tēvreižu krājums; 1675. gada Rostokas izdevuma faksimiliespiedums ar B. Jēgera ievadu. Kopenhāgena: Imanta, 1954.
Baltische Etymologien. Bonn: Baltisches Forschungsinstitut, Commentationes Balticae, 1958. 4/5, 3.
Verzeichnis der lettischen Drucke des 16. und 17. Jahrhunderts. Zeitschrift für Ostforschung; 9. 1960 (Marburg: Elwert, 1960)
Verzeichnis der Schriften J. Endzelins. Čikāgas Baltu Filologu Kopa, 1960.
J.D. Wunderers lettisches Vaterunser und Nachrichten über Letten und Litauer im Jahr 1590. Lund, 1960.
Verkannte Bedeutungsverwandschaften baltischer Wörter. Göttingen, Vandenhoeck & Ruprecht [1966] (doktora disertācija)
Tulkojuma paraugs: 1675. gadā Rīgā iznākušo latviešu bībeles tekstu faksimiliespiedums. Ar B. Jēgera apceri. Stokholma: Daugava, 1975.
Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija.
- 1. sēj. : (1940 – 1960). 1. daļa: Grāmatas un brošūras. Stokholma: Daugava, 1968. — 337 lpp.; 2. daļa: Periodika. Notis. Kartes. Programmas un katalogi. Daugava, 1972. — 406 lpp.
- 2. sēj. : (1961 – 1970). Daugava, 1977. — 460 lpp.
- 3. sēj. : (1971 – 1980). Daugava, 1988. — 510 lpp.
- 4. sēj. : (1981 – 1991). Daugava, 1996. — 528 lpp.