Atvērt galveno izvēlni

Jānis Fogelis (1898. gada 24. decembris1944. gada 13. jūlijs) bija Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Jānis Fogelis
Jānis Fogelis
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 24. decembrī
Burtnieku pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 13. jūlijā (45 gadi)
Dzjatlava, Baltkrievijas PSR (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Ģenerālmajors
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra bruņotie spēki
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš, Otrais pasaules karš
Izglītība politiskā sastāva kursi (1927)
M.Frunzes Kara akadēmija (1933)

BiogrāfijaLabot

Dzimis Burtnieku pagasta Dūrē zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis Valmieras seminārā. Pēc tam turpat strādājis par krāvēju. Darbojies revolucionārajā kustībā. No 1914. gada VK(b)P biedrs. Pirmā pasaules kara laikā darbojies LSD pulciņā "Pelēkie". 1917. gadā bija Valmieras strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas loceklis.

No 1918. gada Sarkanās armijas dienestā. Piedalījies Krievijas pilsoņu karā. Kādu laiku bija Feliksa Dzeržinska adjutants. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām turpināja dienestu Sarkanajā armijā. 1927. gadā pabeidza politiskā sastāva kursus, bet 1933. gadā absolvēja M. Frunzes Kara akadēmiju. No 1934. gada bija 38. strēlnieku divīzijas komisārs. Vēlāk strādājis par Odesas ūdens transporta inženieru institūta pasniedzēju un katedras vadītāju.

NKVD "Latviešu operācijas" laikā tika apcietināts, notiesāts sakarā ar apsūdzību kontrrevolucionārā darbībā, taču nav nošauts. Lietas materiāli nav nonākuši atklātībā, iespējams, ka nav saglabājušies līdz mūsdienām. Otrā pasaules kara laikā ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu 1943. gadā Jānis Fogelis tika atbrīvots no ieslodzījuma un atjaunots Sarkanās armijas dienestā kā ģenerālmajors.[1]

Aktīvā karadarbība piedalījās no jūlija. Fogelis visu kara laiku līdz savai nāvei komandēja 120. gvardes strēlnieku divīziju. Tā ietilpa 3. armijā, kura iekļāvās 2. Baltkrievijas frontē. Piedalījies Dņepras forsēšanās, cīņās Baltkrievijas PSR teritorijā.

1944. gada 24. jūnijā viņa komandētā 120. gvardes strēlnieku divīzija forsēja Dņepru un jau 8. jūlijā bija ieņēmusi vairāk kā 250 apdzīvotas vietas. Reizē tika veikta pretinieka spēku aplenkšana. Kaujās par Novogrudoku, vadot priekšējās karaspēka vienības, 13. jūlijā, Fogelis tika nāvīgi ievainots pie Djatlovas. Tur viņš tika apbedīts.

1945. gada 10. aprīlī PSRS Augstākās padomes prezīdijs pieņēma lēmumu par Padomju Savienības varoņa nosaukuma piešķiršanu Jānim Fogelim pēc nāves par veiksmīgu pavēļu izpildi un izrādīto vīrišķību un varonību. Dzīves laikā bija apbalvots ar diviem Sarkanās zvaigznes ordeņiem, kā arī ar citiem apbalvojumiem.

AtsaucesLabot