Vikipēdija

Krievijas Impērijas armija

Krievijas Impērijas armija (krievu: Русская императорская армия), Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721. līdz 1917. gadam.

Krievijas Impērijas armija
Русская императорская армия

Krievijas Impērijas armijas kokarde
Dibināšanas gads 1721. gadā
Likvidēti 1917. gadā
Vadība
Augstākais virspavēlnieks Krievijas imperators
Personālsastāvs
Aktīvais sastāvs 12 000 000–15 000 000 Pirmā pasaules karā
4 200 000 Krievijas pilsoņu karā
Saistītie raksti
Vēsture Krievijas militārās akcijas
Dienesta pakāpes Krievijas Impērijas armijas dienesta pakāpes
Krievijas armijas karavīri, 1917

Priekšvēsture labot šo sadaļu

Jau 1632. gadā Krievijas cars Mihails Fjodorovičs izdeva rīkojumu par jaunā stila pulku veidošanu, ko veido jau pēc Eiropas parauga. 1680. gadu beigās Krievijas caristes armijā, neskaitot paramilitārās kazaku vienības, dienēja ap 180 000 kareivju. Pēc 1698. gada Strēļu dumpja cars Pēteris I sāka veidot jaunu armiju, kurā par virsniekiem aicināja eiropiešus. Jaunās armijas veidošana notika Lielā Ziemeļu kara laikā, Pēterim I nepārtraukti veicot izmaiņas armijā, lai uzlabotu tās kaujasspējas. 1716. gadā viņš noteica armijas struktūru, kuru veidoja kājnieki, jātnieki un artilērija.

Attīstība labot šo sadaļu

Pēc Nīštates miera līguma noslēgšanas un Krievijas Impērijas nodibināšanas 1722. gadā krievu armijā ieviesa jaunu rangu sistēmu. Katrīnas II valdīšanas laikā 1762. gadā muižniekus atbrīvoja no obligātā 25 gadus ilgā karadienesta, 1763. gadā izveidoja Ģenerālštābu. 1793. gadā mūža dienestu armijā nomainīja uz 25 gadu dienestu. Aleksandra I laikā 1802. gadā nodibināja Kara ministriju un 1806. gadā ieviesa divīziju sistēmu.

Nikolaja I laikā 1827. gadā armijā sāka iesaukt ebrejus, taču viņiem liedza kļūt par virsniekiem. 1832. gadā nodibināja Ģenerālštāba kara akadēmiju. 1834. gadā dienesta ilgumu samazināja līdz 20 gadiem. 1853. gadā Krievijas ķeizarisko armiju veidoja regulārā armija ar 28 000 virsnieku un 911 000 kareivju; un neregulārā armija ar 3500 virsniekiem un 250 000 kareivju.

Sakāve Krimas karā aizsāka modernizācijas posmu armijā. 1864. gadā Krievijas Impēriju sadalīja 15 kara apgabalos. 1874. gadā pieņēma Obligātā karadienesta likumu, ar kuru armijā varēja iesaukt vīriešus pēc 21 gada vecuma. Dienests armijā bija 6 gadi, kam sekoja 9 gadi rezervē. Armijā nebija jādien musulmaņiem un budistiem, kas par to maksāja papildus nodokli, taču šo ticību pārstāvji varēja pieteikties armijā brīvprātīgi. Dienestam reāli bija pakļauti 30% vīriešu. Somijas lielhercogistes iedzīvotāji dienēja tikai Somijas teritorijā.

20. gadsimta sākumā Krievijas Impērija bija sadalīta 12 kara apgabalos. Dienestam pakļāva vīriešus no 21 līdz 43 gadiem. Dienesta ilgums kājniekos un artilērijā bija 3 gadi, citur 4 gadi. Pēc tam 7 gadus ilga pirmās kārtas rezerve, kam sekoja 8 gadi otrās kārtas rezervē. 1901. gadā armijā sāka ieviest Maksima ložmetējus. 1902. gadā sāka izmantot automašīnas. Neveiksmīgais Krievu-japāņu karš parādīja problēmas armijā. 1905. gadā Somijā izbeidza iesaukšanu armijā, bet Somijas iedzīvotāji par to maksāja papildus nodokli. 1910. gadā Krievijas Impērijas Eiropas daļā ieviesa teritoriālā dienesta principu, rekrūšiem ļaujot dienēt savos dzimtajos reģionos. 1913. gadā izstrādāja un pieņēma Lielo programmu armijas modernizācijai, kas bija jāpabeidz 1917. gadā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas armijā bija 1 miljons 423 000 kareivju un 40 000 virsnieku. Pēc vispārējās mobilizācijas armijas lielums pieauga līdz 5 miljoniem 338 000 kareivju.

Etniskās un reliģiskās minoritātes labot šo sadaļu

No 1915. līdz 1917. gadam latviešu strēlnieki karoja Krievijas Impērijas armijā pret ķeizariskās Vācijas armiju. Šo militāro formējumu veidoja brīvprātīgie, bet no 1916. gada ar iesaukšanu Latvijas iedzīvotāju vidū. Tos izmantoja kā elites spēkus impērijas un sarkanajā armijās.

Krievijas Impērijas kari labot šo sadaļu

Eiropā labot šo sadaļu

Āzijā labot šo sadaļu

Tālajos Austrumos labot šo sadaļu

Dienesta pakāpes un zīmotnes 1917. gadā labot šo sadaļu

Dažādas materiāla krāsas plecu uzpleču zīmotnes apzīmē dažādus pulkus. Šajā gadījumā 1. Ņevas kājnieku pulks.[1]
Kājnieki Artilērija Kavalērija Kazaku vienības Plecu siksna, epoletes
Ierindnieki (karavīri)
Ierindnieks (Ierindnieks) Lielgabalnieks Ierindnieks, Huzāri, Dragūni,
Ulāni, Kirasieri		 Kazaki  
Yefeytor (Jefreitors) Prikasny  
Unter-ofitsery (Apakšvirsnieki]])
Mladshy unter-ofitser
(Jaunākais Kaprālis) 		Mladshy feyerverker
(Jaunākais Faierverkers) 		Mladshy unter-ofitser Mladshy uryadnik
(Jaunākais kazaku kaprālis) 		 
Starshy unter-ofitser
(Vecākais kaprālis) 		Starshy feyerverker
(Vecākais faierverkers) 		Starshy unter-ofitser Starshy uryadnik
(Vecākais kazaku kaprālis) 		 
Feldfebel (Seržants) Vakhmistr (Vahtmistrs)  
Podpraporshchik
(Jaunākais Praporščiks) 		Podkhorunzhy
(Jaunākais kazaku Praporščiks) 		 
Zauryad-praporshchik (Deputy Praporshchik) —  
Ober-ofitsery (Augstākie virsnieki, vecāko virsnieku korpuss)
Praporshchik
(tikai kara laikā)		 —  
Podporuchik (Jaunākais leitnants) Kornet (Kornets) Khorunzhy (Horunžijs)  
Poruchik (Leitnants) Sotnik (Kazaku leitnants)  
Shtabs-kapitan (Štābkapteinis) Shtabs-rotmistr (Štāba rotmistrs) Podyesaul (Jaunākais Jesauls)  
Kapitan (Kapteinis)
(pēc 1884. gada tā tika paaugstināta līdz VIII līmenim un kļuva par štāba virsnieka pakāpi) 		Rotmistr (Rotmistrs)
(pēc 1884. gada tā tika paaugstināta līdz VIII līmenim un kļuva par štāba virsnieka pakāpi) 		Ysaul
(pēc 1884. gada tā tika paaugstināta līdz VIII līmenim un kļuva par štāba virsnieka pakāpi) 		 
Štāba virsnieki (Štāba virsnieku dienesta pakāpes)
Mayor (Majors)
(atcelts 1884. gadā) 		Voyskovay starshina
(līdz 1884. gadam)		  
Podpolkovnik (Pulkvežleitnants) Podpolkovnik
(līdz 1884. gadam) 		 
Voyskovay starshina (no 1885. gada)
(Pulkvežleitnants)
krievu: Polkovnik (Pulkvedis)  
Augstākie virsnieki
General-major (Ģenerālmajors)  
General-leytenant (Ģenerāllieitnants)  
Infantērijas ģenerālis
(Infantērijas ģenerālis) 		General ot artillerii
(Artilērijas ģenerālis) 		General ot kavalrii
(Kavalērijas ģenerālis) 		 
General-feldmarshal (Maršals)  

Citi pulki labot šo sadaļu

  •  
    Orenburgas kadetu korpuss
  •  
    15. Viņa Majestātes cara Nikolaja I pulks
  •  
    5. Kargolovskas Dragūnu pulks
  •  
    Orlova kadetu korpuss

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «International Encyclopedia of Uniform Insignia». Skatīts: 2010. gada 30. augusts.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Impērijas_armija&oldid=4041949"