Konstantīns Rokosovskis

Konstantīns Rokosovskis (poļu: Konstanty Rokossowski, krievu: Константин Константинович Рокоссовский; dzimis 1896. gada 21. decembrī, miris 1968. gada 3. augustā) bija poļu izcelsmes virsnieks, PSRS un Polijas maršals. Polijas aizsardzības ministrs no 1949. gada un PTR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks (1952—1956).

Konstantīns Rokosovskis Константин Рокоссовский Konstanty Rokossowski Polijas maršala uniformā Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 21. decembrī Varšava, Polijas Karaliste, Krievijas Impērija (tagad Polija) Miris 1968. gada 3. augustā (71 gads) Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība polis Paraksts

Militārais dienests Dienesta pakāpe PSRS maršals Dienesta laiks 1914 – 1968 Valsts Krievijas Impērija, KPFSR, PSRS, Polija Struktūra Sarkanā armija, PTR armija Komandēja Brjanskas fronte, Donas fronte, Centrālā fronte, 1. Baltkrievijas fronte, 2. Baltkrievijas fronte, Polijas bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Otrais pasaules karš Apbalvojumi divkārtējs Padomju Savienības Varonis

Dzīvesgājums

Dzimis 1896. gadā Varšavā poļa Ksaverija Juzefa Rokosovska (1853—1902) — šļahtiču dzimtas pēcteča, Varšavas dzelzceļa revizora — un baltkrievietes Antoņinas Ovsjaņņikovas (?—1911), skolotājas, ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā brīvprātīgi iestājās Krievijas Impērijas armijā, karoja arī mūsdienu Latvijas teritorijā. 1917. gadā pieslējās boļševikiem. Krievijas pilsoņu kara laikā kā eskadrona komandieris Urālos cīnījās pret Kolčaka spēkiem. Vēlāk karoja pie Baikāla un Mongolijas teritorijā, kur iepazinās ar savu sievu. 1935. gadā kļuva par divīzijas komandieri.

Lielā terora laikā 1937. gada 27. jūnijā Rokosovski Ļeņingradā arestēja NKVD un apsūdzēja sakaros ar Polijas un Japānas izlūkdienestiem, pratināts un spīdzināts: izsisti vairāki zobi, salauztas trīs ribas, ar āmuru sists pa kājas pirkstiem, ar tukšiem šāvieniem atdarināta nošaušana. Spīdzināšanā piedalījies NKVD Ļeņingradas pārvaldes priekšnieks Zakovskis.

Pēc Otrā pasaules kara sākuma viņu 1940. gada 22. martā atbrīvoja. Kā armijas komandieris viņš piedalījās kaujās par Maskavu 1941. gada beigās, bet kā Donas frontes pavēlnieks — Staļingradas kaujā no 1942. gada 17. jūlija līdz 1943. gada 2. februārim. Kurskas kaujas laikā 1943. gada jūlijā—augustā komandēja Centrālo fronti.

Kā 1. Baltkrievijas frontes komandieris piedalījās Operācijas "Bagrations" laikā 1944. gada jūnijā - augustā. Operācijas noslēgumā Rokosovska komadētais karaspēks atradās pie Varšavas, kurā sākās Varšavas sacelšanās, tomēr divus mēnešus Sarkanā armija gaidīja pie pilsētas, līdz vācu karaspēks apspieda secelšanos. Rokosovski iecēla par 2. Baltkrievijas frontes komandieri, kas karoja Austrumprūsijā un Pomerānijā.

Pēc kara beigām 1945. gada jūnijā Rokosovski iecēla par PSRS okupācijas karaspēka komandieri Polijā, bet 1949. gadā par Polijas aizsardzības ministru, bet 1952. gadā - par PTR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Darbojās līdz 1956. gadam, kad par Polijas līderi kļuva antistaļinists Vladislavs Gomulka.

1956. gada 22. gadā Hruščovs piekrita Rokosovska atsaukšanai uz PSRS. Viņu iecēla par PSRS aizsardzības ministra vietnieku, bet Suecas krīzes laikā 1957. gadā par Aizkaukāza kara apgabala pavēlnieku. Pēc konfliktiem ar Hruščovu 1962. gadā Rokosovski atcēla no ministra vietnieka amata un iecēla par PSRS bruņoto spēku ģenerālinspektoru.

Miris 1968. gadā no prostatas vēža.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konstantīns Rokosovskis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)