Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917. gada 25. oktobrī (vecais stils) / 7. novembrī (jaunais stils) gāza Krievijas Pagaidu valdību un 1918. gada 19. janvārī slēdza demokrātiski ievēlēto Krievijas Satversmes sapulci, kas bija pasludinājusi Krievijas Demokrātiskās Federatīvās Republikas (Российская Демократическая Федеративная Республика) izveidi. Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918. — 1922. gadam boļševiku Sarkanā armija sakāva dažādus Baltās kustības, ārvalstu intervences un nacionālo neatkarības kustību spēkus, nostiprinot boļševiku kontroli pār lielāko daļu bijušās Krievijas Impērijas teritorijas. Lai dotu nacionālajām mazākumtautībām pašnoteikšanās šķietamību, 1922. gadā KSFPR kopā ar Aizkaukāza PFSR, Baltkrievijas PSR un Ukrainas PSR izveidoja Padomju Savienību — KSFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, no 1936. gada tās nosaukums bija Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika. No KSFPR sastāvā esošās Turkestānas APSR drīz izdalīja padomju Centrālāzijas republikas.
|
Teritoriālais sastāvs labot šo sadaļu
Sākumā Padomju Krievijā tika saglabāts vecais teritoriālais iedalījums guberņās un apgabalos. 1917.—1918. gadā dažās teritorijās tika dibinātas padomju republikas: Doņeckas—Krivojrogas, Teras, Kubaņas—Melnās jūras, Donas, Taurīdas, Sibīrijas, Turkestānas. Izņemot Turkestānas Padomju republiku, visās šīs republikas beidza pastāvēt 1918. gadā pēc balto vai interventu karaspēku uzbrukumiem. 1918. gada Konstitūcijā tika nostiprināta Padomju Krievijas federālā iekārta un noteikts oficiālais valsts nosaukums — Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika. Pēc Konstitūcijas, KSFPR sastāvēja no republikām un apgabalu savienībām. Šādas savienības pastāvēja līdz 1919. gada, tāda bija, piemēram, Ziemeļu apgabala komūnu savienība.
Tika dibināti arī nacionālie (etniskie) teritoriālie veidojumi: Volgas vāciešu darba komūna (1918), Karēlijas darba komūna (1920), Baškīru Padomju republika (1919), Kirgīzu ASPR, Autonomā Tatāru PSR, Autonomā Dagestāņu PSR, Kalniešu APSR (1920), Jakutu APSR (1922), autonomie apgabali: Čuvašu, Kalmiku, Votu, Mariešu (1920), Komiešu, Burjatu—Mongolu (1921), Karačaju—Čerkesu (1922).