Kavalērija

zirgu mugurā esoša kareivju vienība

Kavalērija (no franču: cavalerie, kas savukārt no latīņu: caballus — 'zirgs'[1]) ir uz zirgiem jājoša karavīru vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai zobenus. Visvairāk tiek izmantota straujam uzbrukumam, kas spēj sagraut kājnieku ierindas morāli un cīņassparu. Ļoti efektīvi pret kājniekiem, bet vāji pret kājniekiem ar gariem šķēpiem.

Līdz 19. gadsimta sākumam Eiropas kavalērija iedalījās četrās galvenajās kategorijās:

  • Kirasieri, smagā kavalērija, bruņoti ar krūšu bruņām, īpaši kirasa, un galvenokārt bruņota ar pistolēm un zobenu
  • Dragūni, sākotnēji jātnieku kājnieki, bet vēlāk uzskatīti par vidējo kavalēriju
  • Huzāri, vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar zobenu
  • Ulāni, vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar šķēpu
  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 350. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

Ārējās saites

labot šo sadaļu