Bjalistoka
Bjalistoka (poļu: Białystok) jeb Belostoka (baltkrievu: Беласток, lietuviešu: Balstogė), ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.[2] Sens tekstilrūpniecības centrs. Jelgavas sadraudzības pilsēta.
Bjalistoka | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Białystok | |||
Bjalistokas galvenais laukums | |||
| |||
Koordinātas: 53°07′00″N 23°10′00″E / 53.11667°N 23.16667°EKoordinātas: 53°07′00″N 23°10′00″E / 53.11667°N 23.16667°E | |||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Podlases vojevodiste | ||
Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
Pilsētas tiesības | 1692 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 102,12 km2 | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 294 242 | ||
• blīvums | 2 892,7/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Bjalistoka Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuPilsētas rašanās saistāma ar magnāta Jana Klemensa Braņicka vārdu. Viņš pārvērta neievērojamo miestu par savu galveno rezidenci, uzceļot pili, ataicinot māksliniekus un zinātniekus, un piešķirot Bjalistokai pilsētas tiesības.
Pēc Polijas Trešās dalīšanas Bjalistoka nokļuva Prūsijas teritorijā, bet, pēc Tilzītes miera tā tika atdota Krievijai. 19. gadsimtā Bjalistoka Grodņas guberņas sastāvā kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru. Pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās no 13 787 (1857. gadā) līdz 56 659 (1889. gadā). Vairākums iedzīvotāju tajā laikā bija ebreji.
Pirmā pasaules kara laikā Bjalistoka bija vācu okupācijā no 1915. gada 20. aprīļa līdz 1919. gada 19. februārim, kad to ieņēma poļu karaspēks. Tomēr 1920. gadā, poļu-padomju kara laikā, Bjalistoku ieņēma Sarkanā armija. Pilsētā tika nodibināta Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja jeb "Polrevkoms", kurai bija plānots kļūt par Padomju Polijas jauno valdību, taču poļu karaspēka panākumi izjauca šo plānu.
Polijas kampaņas laikā 1939. gadā pilsētā ienāca vācu karaspēks, bet, tā kā pēc Molotova-Ribentropa pakta nosacījumiem tā bija PSRS ietekmes zona, Bjalistoku pievienoja Baltkrievijas PSR. 1941. gada 27. jūnijā Bjalistokā atkal ienāca vācu karaspēks. Pamatojoties uz PSRS un Polijas līgumu Bjalistoka 1945. gada 16. augustā tika atdota atpakaļ Polijai.
Apskates vietas
labot šo sadaļu- Bjalistokas Jaunavas Marijas arhikatedrālā bazilika (Bazylika archikatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Białymstoku)
- Bjalistokas Koscjuško laukums (Rynek Kościuszki w Białymstoku)
- Braņicku pils (Pałac Branickich w Białymstoku)
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Braņicku pils
-
Bjalistokas Jaunavas Marijas arhikatedrālā bazilika
-
Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca
-
Bjalistokas rātsnams Koscjuško laukumā
Sports
labot šo sadaļu- Jagiellonia Białystok — futbola klubs.
Cilvēki
labot šo sadaļuBjalistokā dzimuši:
- Tomašs Frankovskis (Tomasz Frankowski; 1974) — futbolists;
- Rišards Kačorovskis (Ryszard Kaczorowski; 1919—2010) — politiķis
- Boriss Kaufmans (Boris Kaufman; 1897—1980) — ASV kinooperators;
- Maksims Ļitvinovs (Максим Максимович Литвинов; 1897—1951) — padomju diplomāts;
- Alberts Seibins (Albert Sabin; 1906—1993) — ārsts;
- Gžegožs Sandomerskis (Grzegorz Sandomierski; 1989) — futbolists;
- Izabella Skorupko (Izabella Scorupco; 1970) — aktrise;
- Radoslavs Soboļevskis (Radosław Sobolewski; 1976) — futbolists;
- Dziga Vertovs (Дзига Вертов, Dziga Vertov; 1896—1954) — dokumentālā kino klasiķis;
- Ludviks Zāmenhofs (L. L. Zamenhof; 1859—1917) — esperanto valodas radītājs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/062013761011-0922410?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 113. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bjalistoka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- VisitBiałystok.com
- Braņicku pils parks